Tu to zini

Debess tumša, mākoņaina,
Jūra vētrās dauzīta,
Tā caur viļņiem, bangām cīnās,
Mana dzīves laiviņa.
Visur tumsa, visur briesmas,
Tikai tālu rietumā,
Atspīd manā bēdu naktī,
Zvaigzne viena vienīgā.
Vai šī zvaigzne mani briesmās,
Mani nāvē vilina,
Jeb vai tumsā ceļu rāda,
Kurp man laiva griežama?
Jeb vai viņa manim saka,
Ka aiz mākoņiem vēl spīd,
Laimes saule spoža, balta? -
Tu to zini, spulgacīt.