Dzeltenie bērzi

Pa ceļu, kur dzeltenie bērzi,
Un pēdējie ziedi vēl kvēl,
Man gribētos aiziet ar tevi,
Šais rudeņa vakaros vēl.
Un ejot man gribētos sajust,
Ka sirds tava mīlē arvien.
Kaut gājēji abi mēs esam,
Un laiki kā ūdeņi skrien.
Tu aizgāji, šķīries no manis,
Un smaidi tev aizgāja līdz.
Tik samīdīts rudeņa dubļos,
Viens palika asteres zieds.
Es saucu, bet spītībā lepnā,
Tev tīkas man’ sāpināt.
Kaut sirdī es ilgojos klusi,
Pie tevis mūždienu būt klāt.
Pa ceļu, kur dzeltenie bērzi,
Un pēdējie ziedi vēl kvēl,
Man gribētos aiziet pie tevis,
Šais rudeņa vakaros vēl.