Dodies man līdz

Atnāc un dodies man līdz šajā naktī,
Kur vasara reibina mūs ziedu smaržām ik brīd;
Klausies vai mīli šo nakti ar putnu dziesmām,
Un jūti cik ziedonis jauks un brīnišķīgs.
Tu aizturi elpu un ieklausies,
Kā dzīslās asins kliedz,
Tālu pļavās zirgi zviedz,
Grieze kā reibusi griež.
Tevi tā pārņem vasaras elpa,
Un zvaigžņotās debesis,
Liekas tieši tā zemē krīt,
Tā kā dvēsele notrīs ik brīd.
Nāc un dodies man līdz šajā naktī,
Lai vienoti iepukstas sirds mūsu taktī,
Plauksta lai plaukstu jūt šajā naktī,
Šai brīnišķā naktī ar sirdi runā sirds.