Mana sieva

Mana sieva katru dienu,
Dzīvi dara sūru man.
Viņas skarbā balss arvienu,
Tā kā taure ausīs skan.
Sieva guļ, man jāiet strādāt,
Bērni raud, tiem jādod ēst.
Man par visu vajag gādāt,
Malku skaldīt, grīdas berzt.
Jauniem kungiem viņa glaimo,
Speķa raušus galdā krauj.
Mani tā izsmej, mani tā zaimo,
Matus man no galvas rauj.
Svētdiena, kas tā par dienu,
Kailus kaulus priekšā liek.
Un ar plānu zupas šķīvi,
Bieži man pa galvu tiek.
Lai gan kungs es savās mājās,
Tomēr sievas griba, prāts.
Man tā plāni, plāni klājās,
Mani valda slotas kāts.
Lai gan sievai pūķa daba,
Reizēm viņa laba kļūst.
Viņa manim skūpstus raida,
Dusmas tā kā tauki kūst.