Kāpēc tu klusē

Rožu lapām kaisīts, siltiem vējiem pūsts,
Un no māla miltiem būvēts tilts reiz lūzt.
Rožu lapas vējā, dziļi straumē pūš,
Krītošs māla akmens rētas sejā plēš.
Piedziedājums:
Kāpēc tu klusē, kāpēc tu smej,
Kāpēc uz citu pusi projām tu ej.
Pāri pāriet grūti, straume projām nes,
Neizsmelt ar krūzi, tā tu paliec vecs.
Pazaudēts un atrasts, stādīts, ārā plēsts,
Iegaumēts un aizmirsts,
Tāpēc dzīvot vērts.
Piedziedājums:
Kāpēc tu klusē, kāpēc tu smej,
Kāpēc uz citu pusi projām tu ej.