Vīriņš un sēne

Mazs viriņš kādu svētu rīt,
Iet mežā pastaigāt. Te pēkšņi lietus iesak lit,
Un list un negrib stāt,
Piedziedājums:
Zem sēnes zem sēnes zem sēnes jāpalien,
Kad jumts pār galvu klāsies tev tad būsi sauss aizvien,
Bet lietus līst un līst un līst,
Kas zin kad mitēsies,
Kad vīriņš varēs ārā līst,
Un kad viņš majas ies,
Zem sēnes zem sēnes zem sēnes apnīk stāvēt tam,
Un gudro viņš ko darīsim lai mājās nokļūstam.
Viņš nolauž mazu beciņu,
Tā lietussargs tam labs,
Un jautri iet pa teciņu,
Jo drošs ka nesaslaps,
Zem sēnes zem sēnes tam jauks ie patvērums,
Un lai no tā mēs mācāmies ko lietū darit mums.