Ideālisma manifests

Mani spārni ir salauzti piedzimstot,
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens,
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams,
Savas asinis liešu par citiem,
Visas iekārtas noslīkušas asinīs,
Visas utopijas lauzušas sprandu,
Un aplamu brīvību manijaki,
Ļaunuma mieles vanda,
Jebkura vara, kas neturas debesīs,
Un kas apsurdo Dievu - naivi nemīl,
Tikai izlaupa tautas un dvēseles,
Atmiņu kapsētās pārvēršot zemi,
Tie, kas tiesāja mūs kā vainīgos,
Bildēs krāsainas laimīgos tēlo,
Katrs veiksminieks reizē ir kapracis,
Ja no sirds kādu nepažēlo,
Ne jau logiem ir restes, bet debesīm,
Lepnos Linkonos apsargi braukā,
Torņi gāžas un maskas krīt vareniem,
Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā,
Mani spārni ir salauzti piedzimstot,
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens,
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams,
Savas asinis liešu par citiem,
Ne jau logiem ir restes, bet debesīm,
Lepnos Linkonos apsargi braukā,
Torņi gāžas un maskas krīt vareniem,
Tiesāt bosus rīt zeki nāks laukā,
Un kad rakstus beigs lasīt un klausīties,
Visus Mocartus, Bahus un Listus,
Mūsu asaras pārvērst par briliantiem,
Atnāks mocekļu karalis Kristus,
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams,
Svas asinis liešu par citiem,
Mani spārni ir salauzti piedzimstot,
Mans lidojums - vienmēr ir krititiens,
Un tomēr, kaut uz ceļiem nomirdams,
Savas asinis liešu par citiem.