Rudens

Rudens kā rudens,
Biezie un gājputni laižas uz Nīlu,
Pēkšņi man likās,
Tu esi mans draugs un es Tevi mazliet mīlu.
Saule cēlās un krita,
Es biju tavs Meistars un tu mana Margarita,
Vai izskaidrot proti?
Ja sākumā likās mazliet tad nu ļoti, ļoti.
Piedz.
Kāds mūs sauc tepat aiz stūra,
Vai klusi dauzās pie palodzes,
Laid savus putnus ārā no būra,
Uz kurieni tie lidos, tur arī es,
(Joprojām ļoti, ļoti. )
Kad barojām pīles,
Asaras krita Tev lielas kā ozola zīles,
Laiki met lokus,
Dažreiz saule slēpjas kastaņkokos,
Kā jūrnieki rumu,
Tu gribi Munameģi, es braukšu uz Karakumu,
Ar sarkanām neļķēm laiks atvadīsies,
Ir rudens,
Ļaudis klīst pa vientuļām peļķēm.
Piedz. 2x
Kāds mūs sauc tepat aiz stūra,
Vai klusi dauzās pie palodzes,
Laid savus putnus ārā no būra,
Uz kurieni tie lidos, tur arī es.