Piebaldziete

Lai nu paliek šoruden rudzu zeme atmatā:
Aug man tālu Piebalgā meita egles garumā,
Kā lai savu dūkaino cauri silam nedzenu,
Ja es meičai Piebalgā devu vara gredzenu.
Augstu gaisā lidojot, redzu vēja vanagu.
Sargi, daiļā piebaldziet, zīlēm vīto vainagu.
Dzeltē kļava pagalmā, vējam lapas ļaudama.
Smaidi, daiļā piebaldziet, dejai kājas audama.