Bērzi

Ļaudis saka - ziema esot skaista,
Skaists ar aizsnigušām takām mežs.
Mani ziemas stingums nepiesaista,
Bērzu kailums manai sirdij svešs.
Veltīgi ar ziemas draugiem ķildot,
Bet tās dienas būs mans laimes mērs,
Kad, ar zaļiem matiem zilgmi pildot,
Šalc man dārza simtgadīgais bērzs.
Vienmēr kupli nebūs tavi mati,
Arī viņus ziemas stingums skars,
Tikai tu man paliksi tā pati,
Mūsu bērzu kuplais sapņu dārzs.
Bērzi aizvērs saldos sulu traukus,
Gāju putnus siltās zemes sauks.
Un es, brienot aizsnigušos laukus,
Vasarai un bērziem būšu draugs.