Kamdēļ skaties man sejā un smaidi

Kamdēļ skaties man sejā un smaidi?
Mani tiķo vēl skūpstīja cits.
Vai tu bijušo atpakaļ gaidi? -
Tas ir nelga, kas bijušam tic.
Tas ir nelga, kas mīlu par ķīlu,
Grib pie sevis vienvienīgi siet.
Tas ir nelga, kas turēt grib mīlu,
Un kā skrejošu gājputnu siet.
Vakar sarkanu rozi tev sviedu,
Ko lai daru, ka šodien tā svīst,
Mīla aizsmaržo projām ar ziedu,
Bet vai tamdēļ tu vari man nīst?
Vai var aizturēt ziedoņa dvesmu,
Kas ar vēju un mākoņiem trauc?
Ko lai daru, ka tāda es esmu -
Tur es eju, kur ziedons man sauc.