Dūmi pret zemi

Starp mums stāv tavi principi,
Izvēle tavās rokās, palikt ar mani vai aiziet projām,
Salaust man sirdi un atstāt to elles mokās,
Man nepastāv pasaule kā metāls liesmās, uzkarst un lokās,
Es netaisos tevi pazaudēt dūmos, Tu saki es savu naudu tērēju sūdos, attaisnojies tai izrotāju vakaros drūmos,
Tevi ignorēju, piedod, kļūdos un tavu piedošanu lūdzos,
Asaru pēc asaras līdz tās pārtop plūdos,
Strīds pēc strīda es atkal kļūdos, tas sāp, bet tā es rūdos.
Tu vari mani mīlēt un uztraukties, bet ieraugot šo kur un kad nākas uzšauties,
Zinu, ka tev nepatīk apšāviens.
Pāris skūpstu pāris stundu un apskāviens,
Tev patīk dusmoties un patīk izlīgt,
Graciozi kustoties tu māki no manīm patiesību ižīst,
Tavās acīs skatoties visas rūpes un sāpes izklīst,
Ar tevi gultā metoties dusmas iznīkst, spēki izsīkst.
Tu vari strīdeties un plēsties, bet tu zini to,
Kad redzi mani bez krekla, TU ļoti gribi to,
Tu tikai paskaties uz sevi, mīļā, kāda tu esi,
Divi mīlestības pilni, kuriem prātā sekss.
Es tikai gribēju pateikt, ko jūtu pret tevi,
Ta ir nepatiesa gravitācija, dūmi pret zemi,
Es tevi gribu joprōjām, pat ja nezinu daudz,
Kad es te, elpo mans, es atkal dedzinu naudu.
Paliec šeit uz sekundi, varbūt minūti vēlāk,
Tava figūra cēlā, es to gribu kā Siguldu,
Vēlā vakara stundā, kad rudens izkrāso mūs,
Es tevi izrādās jūtu, kā divi izsalkuši,
Lūdzu, lūdzu, piedod par visu, es vienmēr gribu kā labāk.
Mēs esam divi kam sanāk, es gribu lai zini, ka panākšu,
Dodam visu kas tev ir, es to glabāšu, mazā,
Tavas kaprīzes pazūd un elpa kaklā tavā.