Mīla nāk un mīla iet

Nezinot un nemanot,
Mīla atnāk mūsu sirdis ielīksmot.
Nezinot un nemanot,
Tikpat klusi aiziet, skumjas atstājot.
Kādēļ tā, to nejautā,
Varbūt tieši tā ir mīlas burvība.
Kas to teiks, un kas to zin,
Tas, lūk, sirdij pašai jāuzmin.
Mīla nāk un mīla iet,
Mīlu nespēj zelts, nedz sudrabs siet.