Hei laili

Latvieši mēs visi esam, hei laili laili lū,
Smaidot savu nastu nesam.
Krājam naudu, pērkam mājas,
Četros darbos sapampst kājas.
Mežaparks, ai, Mežaparks,
Dziesmām patvērums un sargs,
Dzied te rokeri un mori,
Dzied te, , piecīši, , un kori.
Kaut ar politiskā maisā,
Latvju dziesma lido gaisā.
Tā kā muzikālā pirtī,
Visiem siltums sakāpj sirdī.
Labas ziņas stāstīt varu -
Brežņevs izlaidis ir garu.
Ar Arvīd` Pelši vienā katlā,
Abi tagad karsti vārās.
Ļaudis priekā berzē rokas -
Vēl diviem būs elles mokas.
Tiem ogļu maiss, zem katla bērzs -
Gan Alksnim, Vosam rezervēts.
Gorbačovs tik ļoti lūdzas,
Un par baltiešiem viņš sūdzas.
Klausies, Gorbij, nāc pie prāta,
Te nav padomjvalsts nekāda.
Jo latvieši mēs visi esam,
Tautas godu lepni nesam.
Ja kāds liks mums atkāpties,
Sūtīsim to ieskrieties.
Varbūt jāaicina kāds -
Kāda galva ar gudru prāt` -
Uz Kremli aiznest Auseklīšus,
Norīvētus trīsstūrīšus.
Izbārstīt ar gudru prātu,
Pie mīkstām mēbelēm tos klāt.
Un kad Miša apsēžas,
Tam Latvija tur ieduras.
Vienreiz pienāks diena lielā,
Karogi būs Brīvības ielā,
Poligonos kā Jurģos ies,
Kad armija tur izvāksies.
Brašie jūras robežsargi,
Kuri izturas tik bargi,
Koferus un somas sies,
Melno jūru sargāt ies.