Puisēns meitenei

Puisēns meitenei teica šķiroties:
Mīļā, neskumsti pārnākšu drīz.
Kādēļ actiņās mirdz tev asaras?
Gaidi mani, es pārnākšu drīz.
Gaidi mani, draugs, gaidi mani, draugs,
Gaidi mani - es pārnākšu drīz.
Zini, meitene, mūžīgs nav nekas;
Tādēļ gaidi, es pārnākšu drīz.
Tomēr liktens lēma citādi;
Zēns jau austrumu purvājā dus.
Bet, vai meitene, kas mīt dzimtenē,
Zin, ka zēnu tā neredzēs vairs?
Kaujas izbeidzās, karogs nolaižas,
Zēni kritušos varoņus sveic.
Tādēļ, zēni, mēs - latvju varoņi -
Cīņā kritušos pieminēsim.
Atkal dzimtenē baltas ievas zied,
Dziesmu dzimtenes cīruļi dzied,
Tikai meitene, kas mīt dzimtenē,
Zin, ka zēnu tā neredzēs vairs.