Nerātnā dziesma

E. Oo!
Kad vecais Anšus uz mežu iet, pār plecu pārliek šķipeli. un meža malā nonācis, tas izvelk savu pi.
M. Nēe.
E. Ko?
M. nēe,
E. nu, ko tad?
M. Pīpes kāta galviņu un izdauza uz ežus.
E. Te pretī nāk trīs jaunavas un rāda savas pe.
M. Nēe,
E. Nu, kā tad nēe? es taču redzēju, ko? Nu, nu, nu dziedi, dziedi.
M. Piparkūku sirsniņas, ko dāvājs krustēvs Svimpis,
E. Un Anšam tīri nemanot sāk stāvus celties pi.
M. Nē,
E. Ko? kā tad bez tā? nu, nu, nu.
M. Pīladžmāju Jēkabiņš to gribējis bij sist,
E. Jo tam no meitām iznācis bij krietni dabu pi.
M. Nēe,
E. Ko tu baidies no tā vārda? kolosāls!
M. Nē,
E. Pat, labi es nerunāšu viss,
M. Piparotu šņabi dzert ar putiņām pa virsu,
E. Te nāk pa ceļu vecene un rada pliku di.
M. Nē,
E. Ko? Kas tad bija tā apaļa? a? ko?
M. Nu dullais vecis.
E. Nu labi, labi, labi.
M. Direktoram Ripiņam bija plika galvas virsa,
E. No tālienes tā izskatās kā maza bērna dibe.
M. Nēe,
E. Dibua. franču valodā. Dibuā,
M. Divi brāļi lielījās, ka izbrūvējuši misu,
E. Bet trešais brālis sacīja: es vēlreiz meitu pi.
M. Nē,
E. Ko tu baidies no otras reizes, Maija? kad es biju jauns ne tik vien, vai ne, maestro? ko tu runa, ko?
M. Nē,
E. Nu labi, labi, ja tev. nu, labi, labi,
M. Pile mile koka kapa, putniem kur bija ligzda.
E. No apakšas es redzēju tai bija plika pī.
M. Nēe,
E. Nu, kā tad nē? biksītes pakārtas kokā, lai žūst un kāpj pakaļ, nu, es taču redzu, paskatieties.
M. Neklausieties,
E. Oi, johaidi, Maija,
M. Pirmos svētkus Lieldienas, kad iet ar olām sisties,
E. Tad jaunie salien klētiņa kur krietni dabu pīi.
M. Nēe,
E. Nu, klētiņa, tumsa, Maija?
M. nē, nē,
M. Piparotu cepeti ar brūnu mērci virsu. un ja tu manim netici, tad bučo manu. roku!
E. Es tak paspēju arī kaut ko citu ar. paldies. lai jau iet roku.