Mirlis, kas pienākas mums

Tik sveču gaismā,
Paiet stunda un laiks,
Piepildās sapņi,
Kas cerībā mirdz,
Bet nevar jau zināt, vai tiešām tā būs,
Ka skumju ēnā mums sadegs sirds,
Bet tomēr es ceru un gaidu, kad būs,
Mirklis, kas pienākas mums.
Vēl sevī ceru,
Tevi noskūpstīt,
Un mīļus vārdus,
Klusi pasacīt,
Līdz abi mēs jūtam vārdi, kad lieki kļust,
Tik mūsu mīla atkal vienos mūs,
Bet tomēr es ceru un gaidu, kad būs,
Mirklis, kas pienākas mums.