Solītā laime

Ak, čigāniet, jel nesoli man laimi,
Es zinu, tādas laimes vispār nav,
Vien meli, viltība, kas ar sāpēm,
Tik dziļi manā sirdī dur,
Tu solīji man baltu mīlestību,
Tu sacīji, ka laime atnāks drīz,
Bet pagāja tā nemanīta garām,
Un atkal skumjas manu sirdi māc,
Kaut klīstu viena es pa dzīves takām,
Un laimi atrast laikam man nav lemts,
Ak, čigāniet, jel paklusē kaut mirkli,
Par sīknaudu tu manus sapņus pērc.