Cik pulkstens

Tu nāci pie viņa iekšā,
Un gribēji teikt, ka to mīli,
Bet apstājies nosarkusi,
Un prasīji klusi - cik pulkstens?
Viņš paskatījās un juta,
Cik tu viņam mīļa un dārga,
Viņš gribēja teikt - paliec mana.
Bet apjucis teica - pusdesmit.
Tu pateicies samulsusi,
Un apgriezies lēni un gāji,
Viņš gribēja saukt tavu vārdu,
Bet tu jau aizvēri durvis.
Viņš rītā teica - ardievu,
Un tālu pasaulē gāja.
Jūs ilgi vientuļi klīdāt,
Un satikāties jau sirmi.