Tici sev

Esi vienmēr specīgs, bet cieni vājāko.
Pēc nacjonalās piederības nevienu nēšķiro.
Tici sev un tici savām spējām.
Pievilksanās stinis it tas kas mūs vieno.
Tici sēv,
Tu specīgs esi.
Nav žēl man spēku lietai kurai ticēs no visas sirds.
Ja tic tam ko saka muzika to vīsu dzīrd.
Ja tic tam ko dars sporta to visu rēdz.
Ir sports un muzika ir vis kopa muskuļi kas dziesmu sedz.
Ir teik ta jega Patiesībā un treniņus,
Uz stieņiem āra svaigā gaisa.
Dejas izraušanās āra fristailā.
Pavisam prom no saspiestības,
Lai varak butu spēks dziesmai atskanas list.
Speks ir palidziba visam torsam.
Es ticu tam ko daru.
Rezultats grutam darba sasniedz.
Nav jegas neko forset.
Nav jegas lieliem merkiem pieversties uz vienu dienu.
Ja varu palauties uz saviem spekiem.
Varu droši paļauties uz Dievu.
Es nekad neko nepateikt ritma fristaiļa.
Ja taja neielikt darbu, sirdi.
Es nekad nepievilktos klat pie stiena.
Un nebut ta mana bals ko tagat dzirdi.
Pie pirmajām grūtibām nēkad nēapstājies.
Pirmie panākumi ir signals kā jāturpina darboties.
Un pie sasniektā nēkad nēdrīkst apstāties.
Lai kautko saniektu ir jaiegulga liels darbs.
Vesalā miesā ir vesals gars pavisam cits dīives spars.
Stilīgi ir but vesalam, stilīgi ir but stipram.
Pašapliecinājumu gust caur sportu.
Ar panākumiem nelielās to ta pat var pamanīt.
Nav robeza atopies vai vairāk neka domā.
Un pagatne skatoties sapratu skolas solā.
Darbi ko tu gust prieku un gandarījums bus.
Mērķis skaidrs kļus kusties nēapturami.
Pa pat kā opel rūss savādāks but nēbaidies.
Pec pieredzes to saku labāk klusim darbos.
Es to jutot rakst rindiņ aiz rindiņ.
Kā stienim liekot klat svaru.
Un es varu varu daru neredzot to gadiem galu.
Ja tas prasa piepuli kā jeb kura joma.
Ja man spēka pietruk mainijos es domās.
Uzvar liekot uz uz savu pus.
Līdz kļust katrs kļust vēro labsajūta mus.
Jūs, jūs mes, mes robez te nav nēvar.
Nēesi nē nē nē te nēticiba nav.
Vis ir tavās rokās stienis zobus skārs.
Viens, divi pieliec klat redz sanāc nēparstaj.