Šnabonis

Šnabonim grūti šai pasaulē sūrajā,
Ej kaut un meklē sev draugu.
Jo tikai desmitā, divdesmit trešajā -
Kasiere izmaksā algu.
Grūti ir staigāt, ja kabatā naudiņa,
Ceļgalos tirpoņa rodas.
Plātīdams muti, kā krastmalā raudiņa,
Šnabonis slāpes dzēst dodas.
Sagriežas galopā glāzes un galdiņi,
Līgojas zeme kā kuģis.
Jāsmejas - atšķirt viņš nevar ne pazīt vairs,
Debesis, iela vai bruģis.
Šnabonis sapņo, ka arfu viņš trinkšķina,
Peldēdams gruzīnu vīnā.
Pamodies, miglainās acis viņš mirkšķina,
Kustina acis un brīnās.