Saule un mēness

Vecais liktens tētis sauca meitu sauli,
Aiznes meitiņ, vecai mātei bļodu baltu zirņu.
Aiznes meitiņ, vecai mātei bļodu baltu zirņu.
Zelta saulīt aiztek zilu debess lauku,
Kas tai pretī attecēja? Jaunais mēness puisis.
Kas tai pretī attecēja? Jaunais mēness puisis.
Daiļā saules meita, staltais mēness puisis -
Kā tas nāca, kā nenāca, rokās satikās.
Kā tas nāca, kā nenāca, bļoda apgāzās.
Daiļā saulīt bēga, mēness atpalika,
Kas tos zirņus izbārstīja? es tas vainīgais.
Kas tos zirņus izbārstīja? es tas vainīgais.
Likteņtētis cirta mēnestiņu pušu,
Tu man dienu neiznāksi pirms tos salasīsi,
Tu man dienu neiznāksi pirms tos salasīsi,
Nokaunējās saule, nosarka kā oga,
Abi divi baltu dienu kopā nesanāk,
Abi divi baltu dienu kopā nesanāk.