Mana neveiksminiece

Tu nekad man nevari tā pateikt:
Tagad iešu pļavā puķes raut.
Jo neveiksmes tev dienu alga,
Nāk saviem spārniem steiga skaut,
Nav laika mīļā - tev jāsarauj, tev jāsarauj,
Allaž pūlies tu, lai būtu tīrāks,
Trauki plīst un piens no katla skrien,
Un tādā steigā tev piedeg pīrāgs,
Bet tevi mīlu vēl aizvien,
Lai citiem paliek tās veiksmīgās, tās veiksmīgās,
Piedziedājums:
Gan kādu dienu paveiksies,
Un tie, kas smējās, kā skauģi ies,
Gan kādu dienu paveiksies,
Un prieka asaras tu liesi,
Es tevi mīlēšu un dusmas piedošu,
Es tevi redzēšu ziedošu,
Lai piedeg pīrāgs, lai tas deg,
Lai iet kā iet, jo zinu labāk vēl ies.
Kad es tevi aicinu uz kino,
Tu man saki - labāk iesim rīt.
Un tālāk es jau visu zinu,
Sāks katli šķindēt, ūdeņi līt,
Ko gan es varu tev padarīt, tev padarīt,
Atstāju es tevi savās rūpēs,
Gaida kafejnīcā kokteilis,
Tur cigaretes dāmām kūpēs,
Un runās tās, ka apnicis,
Ir viņām viss, ko dari tu, ko dari tu.