Tu laikam gaidīji

Tu laikam gaidīji daudz saules pilnu rožu,
Ko mīla draugam klusi rokā sniedz,
Bet es tev atnesu šo brūno lazdas zaru,
Ko cīruļputenī vēl glāzta sniegs,
Tev pretī iepelēkas mazas ledus plēnes,
Pie sīkām skarām daiļodamās viz,
Ja brīdi paņemsi tās sakarsušās rokās,
Pa visam viegli ledus izkusīs,
Tu laikam gaidīji daudz nedzirdētu vērdu,
Varbūt tos dziesmā kādreiz pateiks cits,
Es tikai gribētu lai draudzība ir īsta,
Lai tai bez vārdiem kaut vai mirkli tic.