Bez vārdiem

Kādēļ man pietrūkst vārdu,
Klusumam,
Kādēļ tu atņem man prātu,
Tuvumam,
Kādēļ skatiens mans noklīst tev sejā,
Cieši stāvot blakus tev vējā,
Kaut ko klusumā sirds mana čukst,
Bez vārdiem tā čukst,
Cik daudz tu no manis paņemsi līdz,
Ja pienāks par vakaru gudrāks rīts,
Un kad jau viss būs atpazīts,
Vai drīkstēs vēl rīts,
Būt neprātā tīts,
Zini, tevi ieraugot, man pār pleciem pārskrien vieglas trīsas, un tas, ko tu runā, it kā puspajokam, man liekas skaistākais, ko pasaulē var teikt. man vienmēr ir bail tev pieskarties, bail par sevi un bail, ka tu neaizskrien. Un tad es skatos tev acīs, tajās ir kaut kas noburošs, man trūkst vārdu - es - padodos,
Cik daudz tu no manis paņemsi līdz,
Ja pienāks par vakaru gudrāks rīts,
Un kad jau viss būs atpazīts,
Vai drīkstēs vēl rīts,
Būt neprātā tīts,
Kādēļ man pietrūkst vārdu,
Kādēļ man pietrūkst.