Tikām situ tautu galdu

Tikām situ tautu galdu,
Līdz pārlūza šķietelīt’s.
Kamēr nesa tautu dēlsi,
Al‘ ar medu maisīdams.
Alutiņi, bālēliņi,
Gudrajami tevis dzert.
Gudrajami tevis dzerti,
Kas māk tevi novaldīt.
Ai, vecāi māmuliņa,
Tavu saldu alutiņ‘.
Gana dzēra, gana skurbu,
Bet galviņa nesāpēj‘.
Klips kanniņa, klaps kanniņa,
Es pie tevis, tu pie man‘s.
Tu pie manas galvas ķēri,
Es pie tavas turētav‘s.
Lai sadera, kas sadera,
Bet tie četri saderēj‘.
Sader puisis ar meitiņu,
Sader miezis ar apin‘.
Apkārt griezu kumeliņu,
Apardamsi, ecēdams.
Apkārt laidu alus kausu,
Pa galdiņu galiņiem.
Aram brāļi, aram brāļi,
Aparuši, ecējām.
Dzeram brāļi, dzeram brāļi,
Padzēruši, dziedāsim.
Labāk manu iesaliņu,
Ciema cūkas apēduš‘s.
Nekā manu alutiņu,
Bez dziesmāmi nodzēruši.
Dzert dodieti, labi ļaudis,
Es vairs dziedāt nevarēj‘.
Man rīklīte dārdēt dārda,
No lielāsi dziedāšan‘s.
Šī pusīte skaisti dzieda,
Viņa puse nedziedāj‘.
Šī pusīte alu dzēra,
Viņa purva ūdentiņ‘.
Es piedzēru kā vilciņis,
Iebāž galvu krūmiņā.
Lai darīja, ko gribēja,
Ar to manu pakaļiņ‘.
Alutiņa putiņāmi,
Vairāk gudra padomiņ‘,
Nekā tēva dēliņami,
Alutiņa dzērājam.
Ai, kājiņas, ai, kājiņas,
Nu pa ceļu, nu pa ceļ‘.
Nu dziedāja ciema gaiļi,
Nu ezera gaigaliņ‘s.