Liepas satumst

Liepas satumst, lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup liec,
Un tu atkal šodien nevarēji,
Atnākt šurp, kā bija norunāts.
Kamdēļ teikt un smaidot solīt klusi,
Kad tu nāksi, tad, kad saule riet,
Ja tu zini, ka uz citu pusi,
Gribas tev šai pašā brīdī iet.
Laikam tīk tā doma tev un jūta,
Ka es mokos tevi gaidot viens,
Kamēr vējš pa zemi nakti sūta,
Tumsā pazūd ceļu baltais pliens.
Kā lai zin, var būt tā arī labi,
Ka es sēžu skumjš un vientulīgs,
Mani draugi tagad ceļa stabi,
Nakts un klusums, klusmus bezgalīgs.
Liepas satumst, lapās apklust vēji,
Savāds gurdums zāli lejup liec,
Un tu atkal šodien nevarēji,
Atnākt šurp, kā bija norunāts.