Dāvāja māriņa

DĀVĀJA MĀRIŅA,
Dāvā man to ko tu vari iedot,
Piedod man par to par ko tu vari piedot,
Bet atgriežoties atpakaļ pagatnē bērnībā,
Saku tev taisni sejā tur viss nebija kārtībā,
Tu kaut kur es arī kaut kur,
Vai tā kāds savā strapā attiecības uztur,
Skatoties pa logu arā gaidot tevi atpakaļ,
Tāpat kā toreiz man šodien sāpes nāk atpakaļ,
Šī nav pirmā nakts un šī nav arī pēdējā,
Es sēžu viens zaudējis ticību visam savā istabā,
Kāds tomēr nebija savos uzdevuma augstumos,
Bet tā ir mana pieredze un es no viņas neatsakos,
Tas nebija pāudžu konflikts tā bij vienaldzība,
Un tas ka es šodien par to runāju tā nav atklatība,
Tas ir atskats pagatnē un mūsu saistības,
Mūsu prieks mūsu sāpes mūsu attiecības,
Dāvāja dāvāja dāvāja Māriņa,
Meitenei meitenei meitenei mūžiņu,
Aizmirsa aizmirsa aizmirsa iedot vien,
Meitenei meitenei meitenei laimīti,
Un tagad es šeit viens,
Un apkārt nav neviens,
Seko vēl viens sitiens,
Tas asāks kā dūriens,
Tagad šodien šeit tāpat kā tur toreiz,
Es parvarēšu šīs sāpes un tās mani neuzveiks,
Es nenosodīšu šeit absolūti nevienu,
Un no šīs pieredzes es mācīšos tikai vienu,
Nenomest malā tos ko nedrīkst nomest,
Šķirtās mātes es ar jums un jums nedrīkst pārmest,
Šī pasaule nav godīga pret jums vēl joprojam,
Un pārāk daudz mēs viens otru šeit nosodām,
Bet šī vienaldzība pret mani kas tev līdzi nāk,
Tevi no manis ar vien vairāk spēj attālināt,
To visu varēja mainīt bet tu to nemainīji,
To visu vareja pagriezt bet tu uz kaut ko gaidīji,
Tu daudz sāpes radi tu nevari noliegt to,
Bet es esmu ar tevīm neskatoties ne uz ko,
Mūs daudz lietas šķir bet daudzas arī vieno,
Tu man es tuvākais cilvēks tev jāzin to,
Dāvāja dāvāja dāvāja Māriņa,
Meitenei meitenei meitenei mūžiņu,
Aizmirsa aizmirsa aizmirsa iedot vien,
Meitenei meitenei meitenei laimīti.