Visgrūtākais

Visgrūtākais ir izlikties un klusēt,
Kad vārdi izbēguši sen no jūtu cietumiem,
Visgrūtākais ir izlikties un runāt,
Kad domas tālu projām jau aiz kalna apvāršņiem,
Visgrūtākais ir apstāties un zināt,
Ka tas nav nogurums bet mazdūšība,
Visgrūtākais ir apstāties un palikt,
Pie tiem, kas ir ar mums, pat tad ja bēgam,
Piedz.
Baltā naktī jūrā atspīd,
Ugunīgi baltas zvaigžņu astes,
Miglā laivas tālu aiznes,
Adresātiem neatdoto pastu,
Visgrūtākais ir izlikties un klusēt,
Kad vārdi izbēguši sen no jūtu cietumiem,
Visgrūtākais ir izlikties un runāt,
Kad domas tālu projām jau aiz kalna apvāršņiem,
Visgrūtākais ir apstāties un zināt,
Ka tas nav nogurums bet mazdūšība,
Visgrūtākais ir apstāties un palikt,
Pie tiem, kas ir ar mums, pat tad ja bēgam,
Piedz.
Baltā naktī jūrā atspīd,
Ugunīgi baltas zvaigžņu astes,
Miglā laivas tālu aiznes,
Adresātiem neatdoto pastu.