Nerātnais jēriņš

Tā labā gana vārdos mazs jēriņš neklausās.
Viņš niķīgs un spītīgs no Gana aizbēga.
Pār kalniem un pār lejām, pār strautu, krūmāju, Līdz,
Vairš neredzēja viņš Gana saucienu.
Jau vakars vēls un aitiņas kūtī gulēt iet, Bet,
Labais Gans Jēriņu meklēt, izglābt iet.
Lūk beidzot atrod jēriņu ērkšķu krūmājā. Ar,
Saplēstu kažoku, acīs asaras.
Tad aiznes Gans uz kūti, šo mazo jēriņu. Nu,
Priecājās aitas par draugu atrastu.
Teic, kas gan ir šis Jēriņš? Jā, Jēriņš esi tu. Tā,
Dievs tevi sauc, lai tu bojā neietu.