Tautas laiks

Es laikam ļoti bēdīgs izskatos. Izskatos.
Varbūt, ka man Dievs citas acis dos?
Varbūt, ka man kāds citu mēli dos?
Es laikam ļoti bēdīgs izklausos.
Mans kungs, šī galva nav man vienīgā.
Man garumzīme ir uz mēles kā uz “ā”.
Un naktīs, kad es guļu,
Pagalvī uz katra mata garumzīme kā uz “ī”.
Kungs, mūžs man ir īss un kakls man ir īss,
Un manu galvu karā nocirtīs,
Un pašu tautu simtreiz cirtīs karš.
Bet pāri man kā garumzīme garš,
Iet tautas laiks, kas viņai atvēlēts.
Iet tautas laiks, kas viņai atvēlēts, atvēlēts,
Tas laiks, ko viņa viena pati redz.
Un viss, ko Jāņu vainagos reiz vīs,
To Lielvārdē vēl jostā ierakstīs,
To Lielvārdē vēl jostā ierakstīs.
Iet tautas laiks, kas viņai atvēlēts.
Tas laiks ko viņa viena pati redz.
Lāaīiks.