Vecie vītoli.

Pār vitoliem sirmiem, ko vējš lēnām liec,
Vēl mākoņu gurdais pulks, kā karavāna iet.
Vēl debesīs pirmie tie sauli grib sveikt,
Bet baltāki aizvien kļūst un drūmāk vējos dzied.
Piedziedājums:
Naktīs tie šūpojas miegā un šalc,
Atmiņu kupenās brien,
Gadi un mūžs kā putenis balts,
Sapnī tiem pāri skrien.
Ar pēdējām liesmām tie rudeņos kvēl,
No vasaras dziesmām vēl tiem atvadīties žēl.
Pār vītoliem sirmiem, ko vējš lēnām liec,
Vēl mākoņu gurdais pulks, kā karavāna iet.
Vēl debesīs pirmie tie sauli grib sveikt,
Bet baltāki aizvien kļūst un drūmāk vējos dzied.