Bij izbij

Te nu bij, kur nu bij,
Man tas apnika,
Pirms viņu satiku, bij. man problēmas,
Gadiem ilgi viens pats pa dzīvi staigāju,
Bet pa šiem gadiem āda kļuva maigāka,
Uzradās man www. lv un ar pirmo SMS ziņu,
Es sapratu, ka atradu viņu,
To posmu, kas trūkst,
To posmu, kas par manu dzīvi kļūs.
Augs vai pūs, viņai vienalga būs,
Tas man saistīja, tas manu iztēli raisīja,
Nākotnes plānus stāstīja, bet vairs nav nozīmes.
Nav vērtības vārdiem,
Nav vērtības domu graudiem,
Nav vērtības, nav vajadzības,
Nav liekas atkarības.
Zinu, nēsmu sakarīgs, nav sakarīgu vārdu,
Nav sakarīgu domu, bet tai brīdī,
Tā sacīt, silti un jauki, ka pa dibenu tek tauki,
Un nevajag jaukt vārdiem nozīmi,
Drosmīgi, tomēr fakts, kad atminēts jēdziens abstrakts.
Es radīju pasakas, kas radīja asaras tev acīs.
Zinu, raudāji, spilvenā naktīs, kad nebiju tev blakus,
Bet zinu, elle, sāc pierast,
Man tev blakus nav vairs vietas?
Nav vērtības vārdiem,
Nav vērtības domu graudiem,
Nav vērtības, nav vajadzības,
Nav liekas atkarības.
Piedod, roku uz sirds liekot,
Piedod, ka iekodu, taču saproti,
Ka nav ko trakot vēl viss priekšā,
Nu nav man tādas sajūtas iekšā,
Tādas kā tev un pret tevi nekad nebūs,
Bet tas viss, kas bija, bija patiess.
Atceries to pasaku, ko stāstīju par balto gulbi,
Ar mums ir līdzīgi, kad zūd ticība,
Atpakaļ ceļa vairs nebija,
Glāb vai neglāb, bij jau par vēlu,
Viss bij aizgājis pārāk tālu.
Nav vērtības vārdiem,
Nav vērtības domu graudiem,
Nav vērtības, nav vajadzības,
Nav liekas atkarības.