Dziesma liekajiem

Es dziedu un eju un izeju nabagiem,
Viņiem nav nekā - uz trijiem viena aura,
Tie ir mani vienkāršie ļaudis kas savās sāpēs dzied,
Es aicinu jūs līdzi caur pasaules nabagiem iet,
Šī pasaule pārtiek no tiem las tai lieki,
Tā dzīro un krāj - lieko bēdas tās prieki,
Debess nabagu pilna jau ieliekušās sijas,
Visi liekie ir svētie no citas dimensijas,
Hei uzdziedam tiem kuru naktsmājas pagrabs,
Pastiep savu tukšo roku - gan Dievs to sagrābs,
Dejo kopā ar Viņu un tiem kas iet bojā,
Iet liekajiem bojā nozīmē beidzot tikt projām,
Es dziedu tikai ar nabagiem,
Es dejoju tikai ar liekajiem,
Ietin avīzē sirdi liec parkā zem galvas,
Mums nav paredzētas citas vērtīgākas balvas,
Guli zem tiltiem lido ielās kā taurenis,
Lai brēc autobusu un policistu kurlās taures,
Ne dzimtenei tu esi vajadzīgs ne arī savai tautai,
Tu piederi dienai neizvarotai nenokautai,
Sit laiku cik spēka sit nost to beigtu,
Sen jau viss ir pateikts nav sāpju nepateiktu,
Lido santīmu oblātas tavai cepurei mutē,
Ne jau tas ir sakraments bagātam nabagu stutēt,
Tava oblāta mēness - baudi pielūdz un dejo,
Tavu acu ālinģos bagātie dzīvību zvejo,
Es dziedu tikai ar nabagiem,
Es dejoju tikai ar liekajiem,
Re kur dzejnieki dzejo nabagu ausīm garām,
Re kur skaņraži kaifo sveši nabagu garam,
Lieko cilvēku armija lido miskastēs zilās,
Velti pasaule mūs meklēs un kapu vākus cilās,
Ar liekajiem pilna debess - jau ieliekušās sijas,
Ne enģeļi tur bazūnes pūtīs -
Nabagi savas melodijas,
Visi māņticīgie mīl šo pasaules elli,
Dievs mums nav to devis kā paliekamu celli,
Veraties cietumu vārti veraties pagrabu durvis,
Šonakt mūs izglābt var viens vienīgais dzīvais burvis,
Hei tie kas esam vēl dzīvi kas velkamies nenosisti,
Dejosim kopā aiz visliekākā nabaga - Kristus,
Es dziedu tikai ar nabagajiem,
Es dejoju tikai ar liekajiem.