Nāc, mīļoto meiten, līdz cīniņā

Nāc, mīļoto meiten, līdz cīniņā, ņem nāvīgo asmeni rociņā, mēs abi daudz cietuši strādnieki, mums kopīgi skauģi un naidnieki,
Mūs savienos plūstošas asinis, tās būs mūsu svētītājs priesteris un ieroču šķinda būs mūzika, par laulības ķīlu būs brīvība,
Ja kritīsim sīvajā cīniņā, mums alga būs dzīvajo piemiņa, nāc, mīļoto meiten, sniedz skūpstu vēl, lai mirstot nav nejustās laimes žēl.