Dzimtā latgale

Dzimtā Latgale,
Ziediem matos, basām kājām,
Pāri pļavām, skrien uz mājām,
Meitene no maniem sapņiem,
Un no manas bērnības.
Manas vecās tēva mājas,
Sapņi, atmiņas kur stājas.
Varavīksnes otrā galā,
Varbūt kādreiz tiksimies.
P.
Ai Latgale mana, mans bērnības laiks.
Tu ezeru zeme un māte, kas sauc.
Ai Latgale mana, rīts allaž tik svaigs,
Un atmiņas manas pie tevis vien trauc.
Gadi skrējuši kā stirnas.
Daudz ir samalts laika dzirnās.
Atgriežos es dzimtā pusē,
Mātes bals kur mani sauc.
Mātei asaras mirdz acīs,
Mani apskaus tā un sacīs,
Beidzot, dēliņ, esi mājās,
Savā dzimtā Latgalē.
P.