Triis

Nekas vienmēr būs tavs,
Kad prāto un runā bez gudrības;
Pie karaļa pagalmā neielauzjas,
Uz audienci piesakās,
Neviens nepaliks tāds,
Pavisam atstumts un nesaprasts,
Kad kjēniņš aicinās ienākt tevi,
Un tu teiksi es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot,
Tur varenie cietokšņus mūrē,
Tur bagātie pilis ceļ,
Tur tava tauta ar dūrēm,
Uz debesīm dusmās lāstus ceļ,
Tur nabagie baidās un savējie bēg,
Tur sargi par drēbēm kaulijus met;
Mēs bijām trīs, mēs bijām trīs,
Neviens nepaliks tāds,
Pavisam atstumts un nesaprasts,
Kad kjēniņš aicinās ienākt tevi,
Un tu teiksi es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot,
Es lūdzu piedot.