Rozā lietus

Rozā lietus šodien līst,
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Diez vai zini, kā gribētu es,
Vēlreiz tev pieskārties.
Nu jau pagājis vēl viens gads,
Kopš tās reizes, kad šķīrāmies mēs.
Manas domas ap tevi vien klīst,
Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās -
Rozā lietus līst.
Rozā lietus šodien līst,
Mana pasaule atmiņās slīkst.
Manas domas ap tevi vien klīst,
Rozā lietus lietus starp mums abiem līst.
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās -
Rozā lietus līst.
Neviens nav vainīgs,
Man žēl, ka tomēr,
Dzīvē ir bijis tā,
Manas runas ir garas ir skaļas,
Nenoturēs tūkstoš rokas,
Izteikumu dēļ man būs jāpacieš elles mokas,
Tu saki ka ir traki teksti,
Mani nesaprati,
Bet es tomēr turpināšu,
Kaut vai visu nakti,
Galvu augšā mana mīļā,
Nebūs tagad jāpūš trubā,
Arī par tevi būs,
Kaut kas šajā dziesmā,
Es spēkus saņemu un atņemu,
Tev tavu atmiņu,
Un klusi smaidot,
Saku tev par piemiņu,
Mēs būsim kopā,
Kamēr vien elpoju,
Skolotāj nesit,
Par to ka asinis klepoju,
Tā nu es te sēžu,
Jau kuro vakaru,
Cenšos savās rindās radīt,
Mazāko sakaru,
Četras sienas, pudeles,
Nevienas dzīvas dvēseles,
Negribu es vientuļš,
Aiziet no šīs pasaules,
Tādēļ tevi meklēju,
Savu prieku neslēpju,
Kaut gan īsti nezinu,
Kur lai tevi atrodu.
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Tā dzīvē gadās -
Rozā lietus līst,
Tā dzīve paiet -
Rozā lietus līst.
Līst rozā lietus,
Rozā lietus līst,
Neviens nav vainīgs,
Man žēl, ka tomēr,
Dzīvē ir bijis tā,
Rozā lietus šonakt līst,
Rozā lietus šodien līst.