Skaistākie mirkļi

Aizskrien gadi kā kumeļi strauji,
Un tu gadiem kā putns trauc līdz,
Tikai mirkļi, šie skaistākie mirkļi,
Dzīvē ataust kā ziedoņa rīts.
Tagad varam kā kaijas pār jūru,
Saules plašumiem pretī vēl traukt.
Tikai mirkļus kā gājputnu barus,
Mūžam atpakaļ vairs neatsaukt.
Tā kā naktī pie debesīm zvaigznes,
Sapņi izdziest un sapņi vēl kvēl.
Bet kad sniegs būs jau sabiris matos,
Kaut kā skaista man būs ļoti žēl.
Bet, ja kādreiz, draugs, nāksies mums šķirties,
Nebūs lemts abiem blakus vairs iet,
Tad šie mirkļi kā jasmīnu ziedi,
Mūsu atmiņu dārzā lai zied.