Ar dievu, draugs

Aiz loga jau pirmās lapas krīt,
Gaiss smaržo pēc rudens, kas būs drīz,
Un kļūst mazliet skumji,
Kādēļ laiks skrien tik ātri,
Agrā salna liek daudziem ziediem mirt,
Varbūt gājputni ceļā dosies rīt,
Un tas būs tā, kā toreiz,
Kad šķīrāmies mēs,
Ar Dievu, mans draugs,
Vēl tik mirklis šis,
Un tavs smaids projām trauks,
Rudens vējiem līdz,
Varbūt bij zieds par ātru rauts,
Varbūt bij kopā būts par daudz,
Bet tagad ar Dievu skan pēdējo reiz,
Ar Dievu draugs,
Sen jau izdzēsis smiltīs pēdas vējš,
Bet atmiņas vasaras mirkļus nes,
Es nevaru piedot,
Kādēļ ļāvu tev aizbraukt,
Varbūt mēģināt aimirst sapni šo,
Gaidīt atnākam dienu laimīgo,
Kurā ar Dievu neskanēs vairs,
Ar Dievu, draugs.