Pārdomu rīts

Šķiet ir sabojāts šis rīts,
Viss norokām ārā krīt,
Velti pūlos tev pa prātam kaut ko izdarīt.
Tādi melni kraukļi kust,
Vai mums tālāk neapklust,
Kamēr dusmu upe krastiem pāri nepārplūst.
Nevajag jau prāta daudz,
Savā likteņakā spļaut,
Gaidīt otru kļūdāmies, lai pārmest būtu ļauts.
To tk labi katrs prot -
Otram kaut ko nepiedot,
Bet vai ledu izkausēt var tiltus dedzinot?
Piedziedājums:
Aiz sienas maiga melodija skan,
Aiz sienas maiga melodija skan,
Un tā saucas - piedod man,
Vai var teikt, ka dzīve krāpj,
Ja tā pretī kalnā kāpj,
Varbūt pašiem sev ir biežāk pāri jāpārkāpj.
Pretī kalnā dziesma dzied,
Lai man arī vieglāk iet,
Mums ir vienam otru tilta vidū jāatiek,
Laiks, kur steidzies, tu kur skrej,
Ticēt nevar dzeguzei,
Arī viņa nepagūst tikt līdzi pasaulei.
Kad reiz beigsim ilgās slāpt,
Rītdien jaunu dzīvi sākt,
Mēs to varam tikai cilvēcīgāk turpnāt.
Aiz sienas maiga melodija skan,
Aiz sienas maiga melodija skan,
Un tā saucas - piedod man.