Es šonakt degšu sveci,
Un iešu, sveci rokās, tālu pļavās,
Varbūt caur kādu nezināmu teci,
Es pēkšņi iestaigāšu domās tavās.
Tu pļavu redzēsi, un mūžību.
Iet puisēns mazs, un pārvēršas par veci,
Un līdzi gaismu nez, tā esi tu,
Es tik to jokam saucu tā par sveci.
Ko runājat par mīlestību,
Ja tāda vārda vairs jau nav,
Ir vienkāršāk - es viņu gribu,
Nav jārunā par mīlestību.
Kad Dievs no Ādama ņem ribu,
Tas akts ir mehanizēts jau,
Ko runāt vēl par mīlestību,
Tā vārda tāda, ja vairs nav.
