Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Ai, cik labi nesastingt, bet dzīvot,
Dzīves dzelmē dziļi, dziļi nirt,
Atļaut matiem spējos vējos plīvot,
Atļaut zvaigznēm pašā sirdī birt.

A. Pormale.

(9)

Es vīna glāzi pilnu pieleju,
Jo šodien mūža gadi mijas man,
Ceļš negāja pa rāmu ieleju,
Es dzirdēju kā vētrā jūra skan.

Es rūgtumu un sāpes pazinu,
Kas cilvēku no putna gaisos šķir,
Un tomēr tūkstoš reizes atzīstu,
Cik bagāta un skaista dzīve ir.

I. Kalnāne.

(10)

Esi sieviete grēcīga, esi lepna un spēcīga,
Esi putna spārni, kas vēzienā atvilkti,
Uzdrīksties visu, kas paceļ debesīs
Celies augstu, lido tālu, esi laimīga.

(14)

Lai viss, ko vēlies, piepildās,
Lai viss, ko dari, izdodās,
Un lai nekad nav dzīvē tā,
Ir itkā viss, bet nav nekā.

(37)

Katra diena slēpj sevī iespējas un pārsteigumus,
Lai izdodas atklāt un izmantot tos!
Lai domu spārni, smalki kā zīds,
Nes vienmēr uz varavīksni,

Lai allaž uz pleca saules pilns rīts,
Vērš nedienu zeltainā drīksnā.

(17)

Pasaules dvēseli baro cilvēku laime. Un arī to nelaime, ļaunums un skaudība. Īstenot savu likteni ir cilvēka vienīgais, patiesais uzdevums. Viss kalpo vienam. Ja tu kaut ko vēlies, visa pasaule slepus sadodas rokās, lai tev palīdzētu.

P. Koelju.

(3)

Vecums trakumam nebūs par šķērsli,
Vecums jau arī aiz kalniem vēl vīd,
Tagad tev labākie gadi tik sākas,
Acīs nemiera dzirksteles spīd.

Par taviem gadiem pacelsim kausu,
Novēlot laimi, izdzersim sausu,
Lai visu, ko vēlies, spētu tu gūt,
Un vienmēr ar mīļiem cilvēkiem būt.

(34)

Lai laime Tev visur smaida,
Un mīlestības zvaigzne mirdz,
Un vēl – prieks allaž lai Tevi gaida,
To novēlam no visas sirds.

(23)

Lai tas, ko gaidi,
Šodien Tevi apņem,
Noskūpsta un saka,
Es mīlu, sveicu tevi.

(10)

Būt vijīgai un valdzinošai,
Būt savā patiesībā drošai,
Būt durstīgai, kā rozes zaram.
Būt tādai, kura pieburt prot.

(15)

Līksmai dienai - putna dziesma,
Aukstai - ugunskura liesma,
Labam miegam - jūras šalku,
Lielām slāpēm - rasas malku,

Karstai dienai - vēju lēnu,
Nogurumam - vēsu ēnu,
Skumjām - pūpolmīkstu glāstu,
Tukšiem brīžiem - brīnumstāstu,

Tumšai naktij - zvaigžņu lietu,
Sirdī mīlai - siltu vietu.

(28)

Es Dievam lūgtu, lai sargā Tevi kurp vien ej,
Lai mīlestība nepietrūktu un laimes Tavai dvēselei,
Es ceļos kristu un lūdzot aizplūstu kā gaiss,
Lai Tavā sejā neizdzistu, Tavs daiļums, mīla kvēla.

(31)

Ja nav ne zvaigznītes, kas gaismu dod,
Var pasaule bez ziediem un bez skaņām būt?
Likt visam gavilēt un vizuļot,
Var maza, sīka cilvēkbērna sirds,

Ja viņa prieku jūt.
E. Zālīte.

(35)

No pavasara - vasarā,
No rudens zelta - ziemā,
Rit laiks un tas tev pasaka,
Ka esi savā vietā,

Un ka tos laimes pakavus,
Var rast pat ikdienībā.
M. Svīķe.

(24)

Atceries ka kādu dienu,
Neatstāšu tevi vienu,
Nākšu steigšus es pie tevis,
Svinēt Tavu dzimšanas dienu.

(15)

Laimi, lai tā vienmēr blakus,
Sauli, lai tā vienmēr sirdī spīd,
Veselību, kas ir visiem mīļa,
Dzīvesprieks lai garām neaizslīd.

(32)

Rūķu cilts no laika gala,
Katru dienu laimi dala.
Es ar` būtu rūķis viens,
Kas tev laimi novēl daudz.

(10)

Veiksmi darbiņā,
Naudu kārbiņā,
Laimi ik dienas,
Bēdas nevienas.

(20)

Dzīves melnās dienas liek dvēselei cietā gliemeža čaulā tīties,
Nejūtīgie un pārlieku ziņkārīgie, lai tur nespētu ieskatīties.
Dzīves baltās dienas savukārt atver aizslēgtās durvis,
Vienā mirklī ļauj piedzimt brīnumam, kurš tev spārnus iedod kā burvis.

Lai Tev vairāk balto kā nebalto dienu,
Turpmāk dzīvojot būtu,
Lai tās zelta guldeņos pārtaptu,
Un no draugiem cīruļu vieglumu

Saviem nākošiem gadiem gūtu.

(11)

Dzīvo tā kā Tava zvaigzne liek,
Mīli tā, kā Tavi meži saka,
Ja Tev drauga rokas nepietiek,
Meklēt ej, kur aiztek stiegrā taka.

Dzīvo tā kā Tava zvaigzne liek,
Tad neviens neko Tev nepārmetīs,
Dienas iet un baltos mežos snieg,
Zvaigznes ceļs tev pretī laipu metīs.

(9)

Lai maigi skar tavu pieri lietus lāses,
Lai liega vēsma atspirdzina tavu garu,
Lai saulstari padara gaišāku tavu sirdi,
Lai dienas nastas nogulstas uz tevi viegli,

Un, lai Dievs tevi ietin savas mīlestības apmetnī.

(15)

Lai pagātne ar vēju aizšalc tālu,
Un tagadne, kā saules stars lai mirdz.
Un dzīve lai Tev atnes visu, visu,
Pēc kā tik ļoti ilgojās Tev sirds.

(31)

Laimi kā zilu pasaku,
Smieklus kā pavasara lietutiņu,
Spītību kā ūdens burbuli,
Savaldību kā akmens krūzi,

Un pāri visam - Mīlestību kā varavīksni.

(27)

Nekas šājā pasaulē nav svarīgāks par cilvēkiem.

Īpaši tiem, kuri mums ir blakus, kuri ir mūsu domās un sirdīs.

(21)

Novēlu Tev medu ēst,
Ābolu uz pusēm plēst,
Ienaidnieku gaisā sviest,
Mīļoto pie krūtīm spiest.

(15)

Gadu kāpnēm pāri ejot, lai sirds un domas nepagurst.

(15)

Šajā dienā līksmu prātu,
Konjaciņiem galdu klātu,
Saulainas lai visas dienas,
Mākoņainas nav vairs nevienas.

(18)

Es palūdzu Saulīti,
Pavest mazu gabaliņu.
Iegriezties un sveicināt,
Šīs foršās dienas gaviļnieku.

(16)

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem,
Ne jau lidot - vēju just,
Vēju vien, kas dzīves burās,
Vēl aiz burātāja turas.

Vēju, kas vēl tiekties liek,
Un ar siltu elpu snieg,
Pāri nodzīvotām dienām,
Pāri nodzīvotiem gadiem

Pacel, dzīve, vēl uz spārniem.
M. Bārbale.

(14)

Dzimšansdiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā,
Abas acis kopā miedz,
Pudelīti galdā liec.

(17)