Pie viršu druvas apstājos,
Un skatos ziedos mēļos,
Es dzīves kalnā pakāpjos,
Ka bagāts - pateikt vēlos.
Kā augšup, lejup šūpolēs,
Man dzīves ceļš ir gājis,
Bet skatos baltos pūpolos,
Un aizmirstu, kurš rājis.
Kas grumbuļi, kas sprunguļi?
Pret to, ko dzīvē guvis,
Pēc lietus dienām bumbuļi,
Ver zaļiem asniem durvis.
Ko palīdz bēdas, ka ir prieks,
Kas visur apkārt valda,
Viss cits ir dzīvē tīrais nieks,
Ja sirds tev ir bez malda.
Es tādēļ dzīves rudeni,
Kā lielus svētkus teicu,
Un zilu viršu puteni,
Ar pateicību sveicu.
Lūk sagaidīts ir jaunais gads,
Vēl vakar likās tas kā sapnis tāls,
Un atplauks mūsus sejās smaids,
Jo ticam mēs, ka gads būs labs.
Ja kļudījāmies vecā gadā,
Tas likās nemaināms nekad,
Tad ticēsim ka jaunā gadā,
Mēs bēdu apiesim vienmēr.
Lūk pirmā gada diena cauri,
Un jāuzsāk mums garais ceļš,
Kad varēsim mēs vēlēt laimi,
Lai Jaunais gads mums būtu labs.
Sniegi snieg un putina,
Baltums egli lutina.
Mežā atskan zaķu smiekli,
Kūleņi un ziemas prieki.
Labas domas, piparkūkas,
Dāvanas un siltas jūtas,
Visas virmo saltā gaisā,
Berot Laimi Jaunā maisā.
Vēlu Tev tās visas lietas,
Kas Tev pašam dārgas liekas,
Bet tās citas - ko nu tās,
Lai tās ātrāk aizmirstās.
Laimīgu Jauno gadu.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst.
Pie durvīm klauvē Salavecis,
Kā ilgi gaidīts noslēpums.
Mēs lūdzam Balto Tēvu iekšā,
No senas, labas pasakas.
Tas laimi nevar ienest iekšā,
Bet prieku var un tas nav mazs.
Ar karstām asarām raud sveces,
Par aizejošo gadu skumst,
Bet visu varošs Laika vecis
Dos atkal Jaunu Gadu mums.
