Stāv egles uz saulrieta pakalniem,
Un skandina zelta čiekuriem,
Tās aicina mani atpakaļ iet,
Uz māju kalnā, kur saule riet.
Tās dzird, ko mana dvēsele sūdz,
Ceļ zaru rokas uz augšu un lūdz,
Un zvaigznes tur nāk un apstājas,
Un klausās, kā koki teic lūgšanas.
(11)