Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Tur man tika Jāņos ieti,
Kur priecīga Jāņa māte,
Kur priecīga Jāņa māte,
Tur priecīga dzīvošana.

(9)

Pavasari ievas zieda,
Pa visiemi krūmiņiemi,
Jāņu nakti gunis dega,
Pa visāmi sētiņāmi.

(11)

Pinat, meitas, vainadziņus,
Jāņu dienas vakarāi,
Kam būs greznis vainadziņis,
Tā Jānīša līgaviņa.

(6)

Īsa, īsa Jāņu nakts,
Pār visāmi naksniņāmi,
Te satumsa, te uzausa,
Pie Jānīša uguntiņas.

(7)

Sīkas puķes, lielas puķes,
Ziedēj` visu vasariņu,
Papardīte, gudriniece,
Tā ziedēja Jāņu nakti.

(9)

Jauni puiši, jaunas meitas,
Jāņu nakti neguļati,
Kas gulēja Jāņu nakti,
Gulēs visu vasariņu.

(7)

Lai šodien šampānietis līst,
Lai vāzē ziedi nenovīst.
Lai draugi kuplā pulkā nāk,
Un "Sveiks, lai dzīvo! " dziedāt sāk.

(79)

Ir jauki zināt to,
Kad kāds tevi mīl
un kad tu kādu mīli,
Bet mīlestība tev jebkurā gadījumā

var iedurt dunci mugurā,
Tāpēc neielaidies tajā.

(15)

Papardēs pa jāņu nakti,
Notiek neplānoti akti.
Jānim knišļi uzbrukuši,
Drošu seksu izjaukuši.

(12)

Kā tos Jāņus sagaidīja,
Tā tos Jāņus pavadīja,
Līgodami sagaidīja,
Līgodami pavadīja.

(8)

Viena asara,
Kā viena vienīgā vasara.
Smaržo viss tik jauki.
Kā gribas iejusties!

Patīk man vārds - lauki.

(14)

Noskalo neīsti pateiktus vārdus,
Visu, kas viltots un auksts.
Un tikai tad, kad noskalots esi,
Zinu, ka esi mans draugs.

(18)

Un kamēr visi vārdi klusē,
Tikmēr acis var labāk redzēt!
Cik ļoti mēs viens otru mīlam,
Un mīlēsim ilgi, ilgi.

(6)

Es mīlu tevi ļoti, ļoti.
Bet vai mūžīgi?
Es tevi nespētu aizmirst,
Bet vai tā tiešām ir?

Viss nav tik mūžīgs
Kā tu domā,
Viss ir nežēlīgs,
Stingrs un bargs.

(3)

Es velu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.
Lai priekā rit dienas,

Nav bēdas nevienas.
Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.

Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.

(79)

Tik daudz, kas nepadarīts man, bet man jau ir jāiet,
Tur, kur cilvēku ir daudz, tur, kur viemēr ir labi
Es lauzīšu tik daudz cerības, tik daudz iegūtā
Tāpat kā pasakā, tā kā spēlē sajauktā.

Sāpēm pilnu sirdi man jāsaka atā,
Mani tu vairs neredzi es eju prom,
Es vairs neatgriezīšos,
Ar dievu mana māja,

Ar dievu mana mamma,
Ar dievu visam,
Es esmu aukšā debesīs.

(11)

Kā lietus lāses pret zemi,
Es vienmēr atduros pret tevi.
Manas skumjas ir tavas asaras,
Kuras nekad nav raudātas.

Kaut atrastu es tādu vietu,
Kur domas nebūtu nevienas.

(7)

Mīlēt, mīlēt, mīlēties,
Tas tev labi patiksies,
Sēdēt klēpi bučoties,
Tur jau nav ko kaunēties,

Atceries, ka dari to, paņem līdzi staipīgo.

(3)

Sūtu tev erotisku,
Asins stindzinošu,
Lūpu dedzinošu,
Jaukāku kā paradīze,

Karstāku kā elle,
Saldāku kā medus,
Stiprāku kā koks,
Mīļāku kā suns,

Lielu, mīkstu, jauku skūpstu.

(7)

Dzīve gluži kā milzīga jūra,
Lejup un augšup pa viļņiem mūs sviež.
Esi kā laiva, kam ir sava bura,
Kura zin straumi, pret mērķi, kas griež.

Esi kā laiva, kas nebaidās vētras,
Tālumā prieku sevī, kas jūt,
Nevar bez bangu un negaisu ceļiem,
Braucējs neviens, laimes dzintaru gūt.

(17)

Viss liekas kā sapnis.
Ha, man dažreiz smiekli nāk
Bet tā ir! Es tā jūtos viemēr, kad tu it kā esi spēlē
Visu laiku vazājies pa tām, bet tu lieki tērē cerības.

Izejas NAV! Ko lai dara? Izmisumā skriet?
Tev nav nekā.
Tev vairs nav cerības. Ko tu domāji? Neviens jau nekad neuzvar.
Tu zināji to sen, sen atpakaļ.

(15)

Manas cerības ir veltas
Sāpēt vai nožēlot
Viss jau aizgāja
Tu pazudi taj` saulē

Es paliku viena
Tu atstāji mani izmisumā
Tu solijies neaiziet
Tu man teici

Viemēr ar tevi un viss
Kapēc tu tā dari?
Liec man ciest
Vai es tev kaut ko izdarīju.

Nu protams, ka nē
Bet kā tā?
Tu mani atstāji.

(13)

Cik grūti ir mīlēt kad atbildes nav,
Sirds meklē sirdi, bet tādas vairs nav,
Par agru bij mīla, par agru bij prieks,
Uz sārtām lūpām ir uzsnidzis sniegs.

(6)

Es gribu tevi.
Mīlēt!
Jo bez tevis, es nekas.
Jo tu man patīc,

Un zini tu to pats.
Ja tu man teiktu.
Vārdus tos brīnišķos,
Es no laimes, aizmirstos!

Bet es vienalga,
Tos teikšu pirmā TEV
ES MĪLU TEVI.

(2)

Tikai viens skatiens Tavs,
Spēj manu sirdi sasildīt!
Tikai viens pieskāriens,
Un es nespēju sevi savaldīt!

Tikai viens Tavs skūpsts.
Spēj dāvāt mīlu man!
Tikai mūsu abu mūžs,
Tik sirsnīgi skan.

(3)

Kā alkstu un tiecos pēc tā mirkļa,
Kad katru dienu pirms gulētiešanas
Spēšu tevi noskūpstīt,
Aizmiegot viens otra apskāvienos.

(3)

Alu, šņabi liec, nu, galdā
Nāksim visi mēs tev talkā
Neļauj, tik, pār lūpu pūst
Jubilārs, lai pirmais lūzt.

(19)

Gadu startam rītdien cits jau laukums,
Citas cerības un ceļus laiks nāks dot,
Dzīvesprieks un mīlestības jaukums,
Lai arvien spēj sirdī pārziemot.

(67)

Dzīvo un ceri,
Lai dzīvē kam deri,
Ēdi un dzeri,
Lai vairāk tu sveri.

(75)

Smejies vai raudi,
Mēs vienmēr būsim draugi.
Tu vari bļaut, kratīties un kasīties,
Bet no mums tev neatkratīties.

(69)