Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Es pamostos no rīta agri,
Logā iespīd saules stari,
Vai tiešām klāt ir septembris?
Biju mazliet piemirsis.

(39)

Māmiņa man ziedus dos,
Skolotājai sniegšu tos,
Viņa mīļi pasmaidīs,
Un man galvu noglaudīs.

(34)

Kāpj no plaukta grāmata,
Apstājas un domā.
Labāk abi domāsim,
Lūdzu, manā somā.

Burza svārkus burtnīca,
Kautrējas un stomās,
Pildspalvai pie rociņas,
Ātri pazūd somā.

Dzēšgumija zīmuļiem,
Skolotājas lomā,
Nostāda pa divi tos,
Ieved taisni somā.

Vai tu dzīvo Jelgavā,
Pekinā vai Romā,
Pirmā skolas diena nāk,
Nāk un sēžas solā.

I. Zandere.

(82)

Pie grāmatām savām,
Man jāķeras ir, māt,
Skolas laiks sākas jau,
Septembris nu ir klāt.

(40)

Rudens skaists pār zemi nācis,
Pirmā zeltā lapas zied,
Grāmatas jau kopā vācis,
Varu nu uz skolu iet.

Gaiša, silta skolas telpa,
Gluži tā kā mātes glāsts,
Ievelku es dziļi elpu,
Jāsāk man jauns dzīves stāsts.

(103)

Ak, rudeni, rudeni, nesteidzies vēl,
Vēl dāliju liesmas caur miglājiem kvēl,
Asteru kurvīšos kamenes lien,
Un lietusvīrs gliemezim antenas slien.

Ak rudeni, rudeni, pasmaidi vēl,
Mums tomēr vasaras saulstaru žēl,
Rau, lapas griež valsi bez mūzikas,
Un ezis uz adatām ābolus nes.

Ak rudeni, rudeni, ieklausies gan,
Skumja atbalss man dvēselē skan,
Ceļmalas ozolam zīles jau krīt,
Vasara projām ar dzērvēm slīd.

I. Vīksniņa-Driķe.

(38)

Iesēj labestību dārzā,
Lai tā vairojas un aug,
Silta tā kā saules diena,
Apmīļota neaizaug.

Izcep mīlestību maizē,
Ēdot labestība augs,
Dāsni dalot maizes klaipu,
Viņa vairosies kā raugs.

Iedod labestību bērnam līdzi,
Kad uz skolu iet,
Lai caur viņa mīlestību,
Labestība tālāk iet.

(107)

Mācies lasīt, mazo puisīt,
Kalna būdā aizmirstā,
Mazās egles ar jau lasa,
Lielā zvaigžņu grāmatā.

Vakarā tās stāv ap kalnu,
Kad Tev acis veras ciet,
Lēni loka zaļās galvas,
Un ar zvaigžņu kori dzied.

(132)

Vēlu prieku, vēlu laimi,
Vēlu blusu kabatā,
Ja tu mani aizmirsīsi,
Lai tev iekož dibenā.

(67)

Tā liela māka dot un neatprasīt,
Tā liela māka cilvēcīgam būt,
Tā liela māka kopā būt ar ļaudīm,
Un tomēr sevī sevi saglabāt.

D. Avotiņa.

(90)

Kamēr rokām netrūkst spēka,
Kamēr solis plats,
Priecājies par pavasari,
Rudens pienāks pats.

(95)

Es nevēlēšu Tev zvaigžņu lietu, kad vēlēšanos ir daudz, tām nav jēgas. Es novēlu Tev vienu vienīgo zvaigzni, bet tādu, kura izpildīs Tavu viskvēlāko vēlēšanos. Kad dzīvē daudz saldumu, tad zūd dzīves garša, tāpēc es novēlu tev vienu vienīgo torti, bet ar svecēm, kuras nopūšot, Tev piepildīsies viss sapņotais un iecerētais. Daudz laimes dzimšanas dienā.

(584)

Gaišus Ziemassvētkus un skaistāko Ziemassvētku sapņu piepildījumu.

(608)

Atver plaukstas,
Ļauj, lai baltas, tīras pārslas tajās krīt,
Paņem visam gadam, visam mūžam,
Baltu, tīru sniegu līdz.

(931)

Jāņu tēvs rūkdams nāca,
Alus kanna rociņā,
Jāņu māte dancodama,
Ar to siera telēķīti.

(107)

Lai paliek viss, kas vecā gadā bijis,
Tam visam pāri kritīs sniegs.
Un šovakar, kad gadi mijas,
Lai Jūsu acīs dzirkstī prieks.

(266)

Notici tam, ka tava izlietā svece reiz gaiši degs,
Un tava aukstā sega kādu silti segs,
Ka tavs pateiktais vārds reiz laimi spēs nest,
Un tava iemītā taka ārā no purva nest,

Notici tam ko dari, notici beidzot sev,
Notici un tu būsi, tas kam jābūt Tev.

(47)

Lai saules stari tevi glāsta,
Un vienmēr tevim prieku stāsta,
Un savus sapņus piepildīt,
Kaut izdodas šodien, rīt un aizparīt.

(473)

Ar eglīti jauns gads mums iesākas,
Deg priecīgas un gaišas visas liesmas,
Un Sala tētis lūdz, lai piesakās,
Kas skandēs dzejoļus, un dziedās jautras dziesmas.

(263)

Tikai vienu zeltainu smaidu,
Paņem plaukstā un pasaulei dod,
Tikai vienu pūkainu domu,
Satver un tuvāk sirdij sniedz.

Tikai vienu glāstošu vārdu,
Saki cilvēkam, lietus kad līst,
Sapni un cerības pilno staru,
Sniedzot saki - lai plaukst.

(183)

Saulīte šodien tik spoži spīd,
Ik zvaigznīte šodien īpaši mirdz,
Ik katrs no mums tevi īpaši sveic,
Tikai tava šī dzimšanas diena.

(425)

Lai sirdī dziedātu prieks,
Lai ausīs skanētu smiekli,
Lai kājas dancotu bez mitas,
Un glāze vienmēr pilna.

(429)

Neprasi no laimes sārtās buras,
Laimei tālu jāiet, daudzi jāsatiek,
Prasi, lai tā dzīves brīdī grūtā,
Labus, patiesus un mīļus vārdus liek.

(74)

Lai gadi vēja spārniem skrien,
Lai dienas zelta staros mirdz,
Bet nākotne lai atnes vien,
It visu to, ko ilgo sirds.

(713)

Rīts, kad nebēdnīgs un jauks,
Pie kāda šodien viesi brauks,
Atnesīs Tev rozi stīvu,
Un vēl sabučos par brīvu.

(683)

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Un atkal pienākusi ir tā diena,
Kad pieņemts visas Mātes godināt.

Bet es par tevi domāju ik brīdi,
Un domās tu man vienmēr esi klāt,
Tā esi tu, kas dāvāja man dzīvi,
Ar tevi vienmēr gribu parunāt.

Un atcerēties manas bērnu dienas,
Kad nesapratu vēl, ka ziedi vīst,
Kad rezēm kāds man nodarīja pāri,
Es zināju, pie mammas sāpes dzīst.

Es jūtu, Māt, tev manis allaž pietrūkst,
Bet zini, man jau arī ir tāpat,
Es gribu šajā pavasara dienā,
Kā bērnībā, pie tevis glausties klāt.

R. Andersone.

(184)

Vēlu saujiņu prieka un laimes,
Veselu pūru veselības.
Lai ir dzīvē vienmēr saules gana,
Lai ir silts, kad vēli brāzmot sāk.

Dzīves cīņās izturību,
Bēdu dienās pacietību.
Vienmēr visur - Mīlestību.

(1251)

Kad Ziemassvētku naktī sāk drebēt jums rūtis,
Tad ziniet, aiz loga mīt sen gaidītais rūķis,
Kas ielaidīs viņu, tas sapratīs pats,
Kad rūķis ir klāt, būs laimīgs viss gads.

(531)

Lai aizmirst sirds,
Kas drūms šai gadā bijis,
Ar jaunām cerībām,
Pār gadu slieksni ej.

(149)

No agra rīta, kad saulīte aust,
Tad skaistākie rožu ziedi jau plaukst,
Vēl Māmiņdienas apsveikumu,
No sirds tev mīļi sūtu.

(388)