Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Vizuļo istabās puzuri kārti,
Sētās, kur puteņi sniegpārslas jauc,
Celiņi slaucīti, atcelti vārti:
Rakstītās kamanās Ziemassvētki brauc.

(10)

Balts ceļš caur tumsu lokās,
Un tālē zvaigznes māj -
Kāds siltas, mīļas rokas
Pār zemi svētot klāj.

(10)

Balts sniedziņš snieg uz skujiņām
Un maigi dziedot pulkstenis skan;
Mirdz šur tur ciemos ugunis
Un sirds tā laimīgi pukst man.

(8)

Iesim viens otram tuvāk ar tīrām domām,
Iesim viens otram pretī ar mīlestību.
Dvēseles dzīlēs tik daudz mirdzošu dārgakmeņu,
Iziesim cauri visiem biezokņiem brīnumu pilnā pasaulē.

(11)

Ir dīvaina sajūta gadu mijā,
Kad zvaigžņotā debess sudrabu sijā,
Tad zogas gan prieks, gan neziņa krūtīs,
Ko nākamā gada puteņi sūtīs -

Ir dīvaina sajūtā tādā brīdī,
Kad satiekas gadi uz īsu brīdi:
Tu pats it kā stāvi vēl durvju priekšā,
Bet domas sen jau atrodas iekšā.

(11)

Cik rāmi, cik brīvi un lēnām
Pār pasauli pārslas laižas!
Un vietas vairs nepaliek ēnām,
Un takas un domas ir gaišas.

(9)

Šai naktī svētajā
No debesīm krīt zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.

(9)

Ar lielu laimi, spožām zvaigznēm,
Ar dziļu mīlu, labu dziesmu,
Ar zaļu, kuplu egles zaru -
Lai apveltī Jūs Jaunais gads.

(9)

Zaļš egles zars un sveču liesma,
Lai Jūsu sirdīs prieku lej!
Lai veiksmes, laimes spēka daudz,
Kad Jaunais gads uz priekšu sauc.

(8)

Lai zaļās egles sīkstums cerībām
Un sirdīm miers, ko Ziemassvētki dod.
Bet vērtības priekš dienām nākamām
Mums pašiem sūrā darbā jāatrod.

(9)

Raudzīties drošu skatu,
Paturēt siltumu smaidā,
Nosargāt laimi sirdī,
Gribēt mazliet vairāk par gribu,

Starot mazliet tālāk par staru,
Mīlēt ar mīlestību.

(10)

Gaišas domas kā rotu
Eglītes pleciem apvīt.
Nebaidīties iedegt gaismu visapkārt,
Noslaucīt sliekšņa priekšu,

Noglāstīt klusumam vaigu
Un plaukstošam mieram.

(8)

Dzīvoja reiz Sniegbaltīte
Kurai bija apetīte-
Ziemassvētkos klusi klusi
Visus rūķus apēdusi.

(12)

Ar zvaigznītēm rotāta debestelts.
Pa logiem mirdz svecītes skaistas;
Kur skataties, stari kā šķīstīts zelts
Plūst, vizuļo, zalgo un laistās.

(8)

Piedzēries mēnestiņš veļas pa gaisu,
Sētās nāk Binladens ar granātu maisu;
Atnāca, uzlika taimeri klusi,
Aizgāja spridzināt uz tavu pusi.

(15)

Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.

Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.

(17)

Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,

Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,

Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.

(9)

Man šie svētki šķiet kā flirts,
Bet apsveikums man nāk no sirds,
Lai jums mazais prieka stariņš
Nenolūst kā salā zariņš.

(8)

Vectētiņš ar bērnu saimi
Naktspodiņā bļitko laimi,
Rūķīts jautri noskatās,
Kā tante šķūrē ķekatās.

(11)

Svētki jāsvin praktiski,
Lai tie būtu latviski,
Vecais sērkociņu meklē,
Riepu dedzināšot eglē.

(12)

Salavecis pieri kasa,
Dāvanas pa zemi lasa,
Tālāk tikt nevarēja,
Jo viņa briedis avarēja.

(18)

Gada visgarākā naktī,
Zeme kad tumsā grimst,
Nokāpj no debesīm zvaigzne,
Tevī gaisma lai dzimst.

(9)

Tumšo dienu baltais klusums
Laukiem siltu sagšu klāj,
Sveču liesmās atspīd mēness,
Zvaigznes zemei mieru vēl.

(12)

Noliec bēdu zem egles zara,
Aizdedz sveci, lai sirds mieru rod.
Lūdz no egles sev zaļo spēku,
Un lai svētvakars gaismu dod.

(9)

Tavi sapņi - garas, zilgas egles,
Tajās zelta čiekuriņi san.
Dziļi, dziļi sudrabainā lejā
Ziemassvētku zvani skan.

(8)

Ir gaišums, ko tev dāvāt varu,
Lai tavā dvēselē tas krīt,
To saņemsi ar zaļu egles zaru
Un svecītēm, kas silti mirdz.

(14)

Kad svētvakars pār zemi staigā,
Tik tīrs un gaišs top tevī viss -
Kā asara un Dieva vaiga,
Ko viņš par tevi raudājis.

(7)

Klusi kokli spēlē vēji,
Mostas mežs un atkal dus,
Dieviņ, tu pār zemi sēji
Ziemassvētku brīnumus.

(18)

Kad tālo logu rūtīs
Māj sveču liesmojums,
Kā dzirkstis iekrīt krūtīs
Silts svētku starojums.

(18)

Balts klusums no debesīm snieg un snieg,
Un piesnieg ar klusumu egles,
Pat krūtīs balts vainags tiek.
Bet vidū maza liesmiņa mirdz -

Kā būtu svecīte degoša,
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Lēni Laimes māte brien -
No ciemiņa ciemiņā,

No sirsniņas sirsniņā.

(14)