Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Lai gados nākamos iet garām visas bēdas,
Lai dziesma skanīga caur sniega vāliem brien,
Lai atmiņās un sirdī paliek skaistās pēdas,
Kad dzīve dienas gadu kūļos sien.

(227)

Dieviņš sēja sudrabiņu,
Visu garu Jāņu nakti,
Sēj, Dieviņ, manu tiesu,
Jele vienu birzumiņu.

Jānītim vara taure,
Man bij dziesmu vācelīte,
Jānīts pūta vara tauri,
Es dziesmiņas nodziedāju.

Jānīts savu kumeliņu,
Iejāj bišu dārziņā,
Medainām kājiņām,
Vaskainiem iemauktiem.

(20)

Šuj, bitīte, vaska krēslu,
Pie resnā ozoliņa,
Tur sēdēja Jāņa māte,
Jāņa bērnus gaidīdama.

Jānīts sēd kalniņā,
Zāļu nasta mugurā.
Nāc, Jānīti, lejiņā,
Dod manām telītēm.

Ap tētiņu bites dūca,
Kā ap zaļu ozoliņu,
Ap māmiņu govis māva,
Kā ap zaļu āboliņu.

(23)

Vārpatas sīkstumu novēlu Tev,
Tad kad nestundu ēnojums māc,
Dzīves maizei nemeklēt mīkstumu,
Nelaimēm mest lielu līkumu.

(14)

Aizmirsti nedienas vakarējās,
Ietinies putenī, ietinies vējā,
Neapstājies mūžībā,
Pārvērt sapņus īstenībā.

(23)

Neskaties spogulī, bet skaties sevī,
Stum ārā tos vecos kravas ratus,
Lec pati iekšā - tavas atmiņas leks Tev līdz!
Dod viņām darbu, lai Tevi netraucē stūrēt,

Nebaidies griezties, mazie ceļi ir brīvi,
Neceļo viena - ļauj mīlai pieķerties pie motora malām,
Ļauj gribai iesūkties benzīna tvertnē,
Tā netrūks Tev degvielas tuksnešus izbraukt,

Tā netrūks Tev degvielas pašai sevi atrast.
Muižniece.

(37)