Un manas atmiņas skaļi aplaudē
Aiz skatuves glūnošai vakardienai
Kam vītušu ziedu pilnas plaukstas
Mazliet svīdušas, mazliet pēc rozēm
Gaismas, laternas ceļa malās
Galvas atliekušas, spīd un staro
Bet gaisma tām balē, kļuvusi auksta
Aktieri paklīduši, kur kurais
Dažs zudis jau no planētas zilās
Dažs vēl ilgi putekļu klātajām
Pūrlādēm, dobji skanošos vākus cilās
Laika kodes ar klusu prieku
Saēd publikas uzvalkus, vakarkleitas
Un gaiss, ak, kā toreiz virmoja gaiss
Pils smaržu, elegances, tabakas dūmu
Apskāva katru pretīmnākošo frizūru
Manā izrādē viss bija pa īstam
Bija vērts to pūļu
Ne nožēlas, ne nopūtu lieku
G. Beinārs/.
Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt.
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast.
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.
Bet ir tak Skaips kur vienmēr spēsim,
Atkal par visu smalki parunāt.
Tu tikai neraizējies ļoti.
Man vienmēr tagad Raimis blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam
Lai dotu svetību tu mums.
Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Šodien man dzīvē ir diena svarīga,
Gribas kliegt, gribas smiet, spārnos pacelties.
Bet par to, kas manā dzīvē ir noticis,
Es gribu Dievam pateikt paldies.
Mamm, tu man viena vienīga esi,
Paldies, ka šodien esi man klāt
Tāpēc es šodien tev ziedus dāvāju,
Un Tavā priekšā galvu zemu noliecu.
Tu tikai neraizējies ļoti.
Man tagad vienmēr sieva blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam.
Lai dotu svētību tu mums.
Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemassvētku nākums.
Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris,
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku, uz Mūžības pusi.
Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts,
Drīz Ziemassvētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.
Adventes ceturtā svētdiena,
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemassvētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan laika taktī,
Un Dvēselītēm - klusā, svētā naktī.
Klāj zemes klēpi baltais sniegs
Un egles zarus izpušķo
Šis klusais vakars mierīgs, bez steigas
Ar sveču liesmām izstaro.
Ar svaigas skujas smaržu,
Un piparkūku garšu,
Ar dāsni klātu galdu,
Un laimes mirkli saldu.
Un gaiši svētki sirdī pie mums,
Ik gadu nāk - svētīti,
Ļaužu sirdis sasildīt,
Ar mīlestību piepildīt.
Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.
Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.
Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.
Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību burt.
Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.
Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!
To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet.
