Pasniedz savas rokas pretī,
Raupjās saujās Sauli sniedz,
Un ar savu gaišo smaidu,
Vēlreiz bērnam justies liec.
Ļauj man vēlreiz iegrimt miegā,
Galvu Tavā klēpī likt,
Un pie seno dienu sapņiem,
Tā kā bērnībā, reiz tikt.
Ļauj man atcerēties vārdus,
Kurus sirdī spēju rast,
Tikai, diemžēl, tajās dienās,
Pateikt nespēju Tev prast.
Vēlreiz bērnību ļauj meklēt,
Vēlreiz Tavā sirdī smelt,
Lai es smago dzīves nastu,
Spētu viegli plecos celt.
Ja man ļautu vēlreiz dzīvot,
Vēlreiz mīlestību krāt,
Kā visdārgāko no rotām,
Tevi sargātu es, Māt.