Piedod man vārdus,
Kurus teicu tik skarbi,
Bet nejau dzīvē,
Viss var būt labi.
Un pienāks tas brīdis,
Tas šķiršanās laiks,
Kad neredzēšu tevi,
Un nebūs tavs smaids.
Tavs smaids kā saules stars,
Agri no rīta,
Mani modināt steidz,
No paša rīta.
Bet varbūt tomēr
Reiz tiksimies mēs,
Tur aiz saules,
Debesīs kādreiz.
Katram cilvēkam
Liktenis savs,
Un nevajag baidīties,
Pienāks ar tavs.
Un pienāks tas brīdis,
Kuru negribam mēs,
Un izšķirs mūs abus,
Uz šīs pasaules.
Bet varbūt par enģeli,
Kļūsi reiz Tu,
Un sargāsi mani
Visu mūžiņu.
Un tāpēc mīli,
Un ļauj mīlētam būt,
Lai dzīvē labi jau
Tagad var būt.
Nav viegli nomirt,
Nav viegli mīlētam būt,
Nav viegli dzīvot,
Un laimīgam ķļūt.
Bet mīlam citus,
Lai varam laimīgi ķļūt,
Jo nejau viss šai dzīvē,
Tik ļauni var būt.
Pasaules tumsība,
Tu viens.
Tu nonāc pasaulē,
Kurā valda tumsa.
Daba kļūst akla.
Cilvēce kļūst nežēlīga!
Tu baidies,
Tu nesaproti kas notiek.
Tu bēdz,
Bet nonāc kur biji.
Tu nespēj izlausties
No tumsas, kas apkārt.
Tev ir bail.
Tu vēl gribi dzīvot.
Tu meties ceļos
Un lūdzies!
Nekas nemainās.
Daba tik klusa
Un tumsas pilna!
Tu raudi
Un nespēj valdīties.
Tava sirds trīc
Un ir baiļu pilna.
Centies slēpties,
Bet nepaslēpies.
Tu kliedz.
Un vairs to nespēj!
Un atliek solis.
Tikai solis līdz nāvei!
Tu to nevēlies.
Bet to vairs nevar mainīt!
Tu atver acis,
Priekšā gaisma
Un atceries ŠO šausmu sapni!
Tu viss trīci un raudi!
Tumsas pasaule nu ir garām
Tu apdomā pasauli.
Un saproti.
Pasaule ir cietsirdīga,
Un nežēlīga!
Tu zini.
Šī pasaule!
Šī ir Tumsas valstība.
Kurā ienāk eņģeļi
Un apgaismo to.
Dod tev spēku,
Spēku, lai dzīvotu.
