Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Draudzība ir tā kā diena,

Draudzība ir tā, kas vieno. : ).

(156)

Lieldienas klāt jau,
Lieldien zaķis klāt!
Nāc ārā meklēt olas,
Lieldien zaķis priecīgs būs.

(116)

Divas peles karā gāja, nopirdās un bojā gāja: D.

(333)

Mana ģimene.
Roku uz sirds liekot
Ar prieku es varu teikt,
Ka pasaulē visdārgākais

Kas vien var pastāvēt,
Ko var viegli pazaudēt,
Bet mīlēt nekad nepārstāt.
Viss ko varu iegūt ir

Kopā ar viņiem laimīga būt.
Priecāties par šo mirkli, par šo dzīvi,
Ko pavadu kopā ar ģimeni - ik brīdi.
Tas nav darbos izdarāms,

Tas nav vārdos aprakstāms
Cik laimīga esmu ar viņiem kopā es
Uz šīs lielās pasaules.
Jautri, jauki, mīļi ir viņi

Tētis, mamma, ko saucu par - ģimeni.
Nevienu tik stipri šai pasaulē
Nemīlu, kā mīlu es viņus.
Neviens un nekad, mūžu mūžos

Nespēs man atņemt viņus.
Kristine Kļaviņa 15. =).

(69)

Kad nāci pasaulē tu izskatījies ka tauriņš mazs.
Kad pirmo reizi ierunājies tavi vārdi izklausījās kā
Putnu dziesmas skanīgas.
Kad sāki skolā iet tad tu

Savā gudrībā nepārspēji nevienu.
Neviens nesapņo kā tu, neviens neizskatās kā tu,
Neviens nav kā tu.
Jo tu bērniņ esi viens unikāls bērns.

Tu brīnumbērns.

(267)

Lielā diena atnākusi
Liela doma visiem ir
Olas krāsot, skaitīt, pētīt
Visas rīt ar steigu.

(52)

Es nevēlos naudu,
Es nevēlos zeltu,
Bet mīlestību īstu,
Kas kopā mūs tur.

(62)

Nenosaukta vārdiem,
Draudzība iet caur asarām, rūpēm, mīlestību.
Draudzība ir tā, ko sirds vēlas.
Ej un draudzējies ar pasauli, ar ģimeni, ar skolu, ar dabu.

Tu zini, ka draudzība ir tev dāvāta.
Draudzība ir lepnums.
Dāvajot to mums, draugi esam vienoti.

(159)

Lai tev vienmēr mēle asa,
Kad kāds gadu skaitu prasa.
Lai jau prasa ja nav kauns,
Mums tu vienmēr būsi jauns.

(201)

Sniegam pienā jāslēpjas,
Lai pavasara siltajā dvašā neizkustu tas.
Un manām jūtām kā sniegam jāmaskējas,
Jo negribi Tu sniegu pavasarī.

Es arī.
Bet ko lai daru, ja par sniegu kļuvis esmu,
Un tāpēc dzīvē nevaru vairs saskatīt patīkamu dvesmu?
Tik tavu dvašu, kas silti kausē mani.

/Krišs/.

(45)

Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.

(61)

Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot.

(42)

Saulainu īsāko gada dienu un svētītu garāko gada nakti! Priecīgus Jāņus.

(85)

Un manas atmiņas skaļi aplaudē
Aiz skatuves glūnošai vakardienai
Kam vītušu ziedu pilnas plaukstas
Mazliet svīdušas, mazliet pēc rozēm

Gaismas, laternas ceļa malās
Galvas atliekušas, spīd un staro
Bet gaisma tām balē, kļuvusi auksta
Aktieri paklīduši, kur kurais

Dažs zudis jau no planētas zilās
Dažs vēl ilgi putekļu klātajām
Pūrlādēm, dobji skanošos vākus cilās
Laika kodes ar klusu prieku

Saēd publikas uzvalkus, vakarkleitas
Un gaiss, ak, kā toreiz virmoja gaiss
Pils smaržu, elegances, tabakas dūmu
Apskāva katru pretīmnākošo frizūru

Manā izrādē viss bija pa īstam
Bija vērts to pūļu
Ne nožēlas, ne nopūtu lieku
G. Beinārs/.

(28)

Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt.
Kad mīlestībā nebiju es saprasta

Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā!

Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast.

Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.

Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.
Bet ir tak Skaips kur vienmēr spēsim,
Atkal par visu smalki parunāt.

Tu tikai neraizējies ļoti.
Man vienmēr tagad Raimis blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam
Lai dotu svetību tu mums.

(95)

Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.

Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,

Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām

Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Šodien man dzīvē ir diena svarīga,
Gribas kliegt, gribas smiet, spārnos pacelties.
Bet par to, kas manā dzīvē ir noticis,

Es gribu Dievam pateikt paldies.
Mamm, tu man viena vienīga esi,
Paldies, ka šodien esi man klāt
Tāpēc es šodien tev ziedus dāvāju,

Un Tavā priekšā galvu zemu noliecu.
Tu tikai neraizējies ļoti.
Man tagad vienmēr sieva blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam.

Lai dotu svētību tu mums.

(48)

Rīta laikā grūti celties,
Uh cik grūti uh cik grūti,
Diena gan tik gara būs,
Eh cik gara eh cik gara,

Nu būs jāiet uz skoliņu,
Skatīties cik skaista šī.

(128)

Tu esi mana cerība
Mans dzīves gaismas stars
Esmu sirdī tikai maza meitene, kura tavu sirdi zags
Būšu tava princese

Tu paraugs būsi mans
Acumirklī sapratu cik svarīgs būsi man
Kā dziesmā, ko dziedi tu
Maģisks un brīnišķīgs

Priekš manis esi Tu.

(24)

Es mīlu Tevi kā neviens,

No sirds un dvēseles es saku Tev PALDIES,

Par to, ko veltīji Tu man.

(47)

No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.

Vikija.

(46)

Ceriņu tvanošā skāvienā dvēselei noreibt,

Un galvu ziedu mākonī liekt!

Vikija.

(36)

Ziemassvētki atbraukuši,
Rakstītām kamanām.
Tekat bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.

(102)

Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām,
Tekat bērni lejiņā
Velkat svētkus kalniņā.

(157)

Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.

(402)

Dabas brīnums,
Gaismas tuvums,
Sirdī katrā
Prieku nes.

Ar egļu zaru,
Ar sveču liesmu,
Kāpjam pāri
Uz gaismas pusi.

Lai ietu ar sauli
Vienotā ritmā,
Pasaules telpā,
Brīnumainā.

(242)

Nav man burvju vārdu,
Tāpat kā Laimes Mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir kā puteklis šajā saulē,
Bet es ticu mūžīgai laimei.

Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kas dvēseli piepildīt nāk.

(90)

Ieklausies klusumā,
Ieklausies sirdī,
Ieklausies mīlestībā
Un glabā šo dziesmu sevī.

Un tici.
Jo mīlestība paliek te,
Pie tā, kas tic.

(22)

Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas enģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī,
Svētku brīnumu īstu.

Eglītē svecītes dedzam,
Gaismas straumē mēs mirdzam,
Un mīļām sirdīm vēlam
Priecīgus Ziemassvētkus.

(163)

Lai ir Tev ko mīlēt, un Tevi lai mīl,
Lai ir Tev ko gaidīt, un Tevi kas gaida,
Lai ir Tev ko darīt un to novērtēt spēj,
Lai debesis sargā un uz zemes Tevi mīl.

(27)

Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,

Kad jaušams Ziemassvētku nākums.
Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris,

Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku, uz Mūžības pusi.
Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,

Gads Adventē tiek svērts un vētīts,
Drīz Ziemassvētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.
Adventes ceturtā svētdiena,

Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemassvētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan laika taktī,
Un Dvēselītēm - klusā, svētā naktī.

(101)