Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Vakara tumsa zemi tin,
Zvaigžņu tīklu mēness pin,
Pāri sniega klajumiem,
Laižas miers pie cilvēkiem.

(56)

Paņem tos vārdus, kas skanēt prot,
Tos, kas dvēselei prieku var dot,
Ziemās, vasarās sasildīt spēj,
Gaišas, svētīgas pārdomas sēj.

Svētkos lai vārdos var noskaņu rast,
Jāprot tos pasniegt, apmīļot prast,
Paņem tos vārdus, ja tie varēs spēt,
Ikdienā, svētkos Tev noderēt.

(160)

Skan Klusa nakts dvēseļu Dievnamos,
Nes to vēja zvans sniegotos klajumos,
Un meži sāk šalkot, sarmas dimanti viz,
Ik zaru kāds spožums tāls aizskāris.

(39)

Saujiņu prieka, maisiņu aizrautības, pauniņu humora, kulīti neatlaidības, spaini gribasspēka un kalnu mīlestības.

(321)

No sirmās Daugavas, no bērzu klusās žūžas,
Kaut kas no rītausmas ir tavās domās, māt,
Un baltu vasaru no tava garā mūža,
Es šodien gribētu tev atkal dāvināt.

L. Vāczemnieks.

(30)

Ikvienam ir sava un vienota sāpe,
Klusums starp svinīgiem zvaniem kad dimd,
Katrs sevī un kopīgi lūdzot,
Ticēsim, cerēsim, izdzīvosim.

(8)