Dzejoļi, pantiņi, apsveikumi, novēlējumi

Brīdi vējā ieklausies un dzirdi,
Līksmi šalko zaļais egles zars,
Tādēļ, ka ikvienā sirdī,
Jūtams brīnumainais svētvakars.

(18)

Dzīvo bites čaklumiņu,

Ābeļzieda baltumiņu.

(196)

Ai, Jānīti, Dieva dēls,
Tavu kuplu cepurīti,
Auga mieži, auga rudzi,
Apakš tavas cepurītes.

(29)

Agri mostos es no rīta,
Steidzu visu padarīt,
Māmiņai nu ir svētki,
Tie tiks mīļi sagaidīti.

Žigli skrienu es uz pļavu,
Mežābelē skaisti ziedi,
Noplūcu tai vienu zaru,
Nesu savai māmiņai.

(47)

Tavi apskāvieni ir mans apģērbs,
Tavi skūpsti ir visa dzīve mana,
Tavs acu skatiens - mana apskaidrība,
Mūsu mīla - mana nevainība,

Tavas uzrauktās uzacis - mans smaids,
Tavas vaigu bedrītes - mana simpātija,
Tavas stiprās rokas - mana drošība,
Tu vienīgais un īstais - mana mūža mīlestība.

(28)

Gāju bišu klausīties,
Ziemassvētku vakarā,
Ja bitītes daiļi dzied,
Tad būs silta vasariņa.

(8)

Šovakar, kad klusi, klusi,
Baltas sniega pārslas krīt,
Novēlu Tev Ziemassvētkus,
Brīnumainus sagaidīt.

(55)

No Tavas saules, Tava siltā, siltā smaida,
Es nezinu, vai kādreiz atteiktos,
Tā tikai cilvēks rīta stundu gaida,
Lai visai dzīvei pateiktos.

V. Ļūdēns.

(27)

Lai sveces deg,
Un skujas smaržo,
Un svētku pīrāgs,
Labi garšo.

(89)

Sniega pārslas lido lēni,
Klusi zemi apklājot,
Ziemassvētki klusi, klusi,
Nāk Tev sirdi sasildot.

(51)

Tas nekas, ka daudz vēl snigs,
Tas nekas, ka soļi sniegā stigs,
Dzīvesprieka pietiks tam,
Kas tic Saules stiprumam.

(53)

Aizmieg zvēri, aizmieg putni,
Neaizmigsi tikai tu,
Tu, šai baltā ziemas naktī,
Sagaidīsi brīnumu.

(53)

Ar sniega pieneņziedu krēma un saldo skūpstu šokolādes kūku,
Ar nejauši vakarnakt zvaigznēs atrasto dzirksti acīs un mutuļojošo jūtu šampanieša sirdi,
Es klusiņām, uz pašiem pirkstu galiem Tev pieslīdēšu klāt,
Lai, liegi lūpām pieskardamās Tavai ausij, kā sapnī čukstētu,

Ka dāvāju Tev šokolādes skūpstu, līdz mana dzirksts ir arī Tavās acīs,
Un novēlu, lai kaislē mutuļo Tev jūtas, līdz noreibst Tava šampanieša sirds.

(23)

Plikumus ja vēlies baudīt,
Uz jaunām meičām acis šaudīt,
Tad turies, vecīt, cik vien spara,
Jo priekšā vēl ir dzīve gara.

(36)

Jāņa māte sieru sēja,
Deviņiem stūrīšiem,
Šim stūrītis, tam stūrītis,
Jānīšam viducītis.

(36)

Katram gadam ir savs brīnums,
Mirdzošs gaismas atspīdums,
Noviz, nodziest, paliek pāri,
Tikai sveču smaržīgums.

(32)

Pa ilgu ceļiem ejam visu mūžu, lūdzam mēnesim un zvaigznēm mazliet mīlestības! Lai jaukas dzimšanas dienas noskaņas, un, lai sirds gavilē.

(35)

Balti vīri atver vārtus,
Ātri griežas sniega rats,
Pamājis ar sirmo bārdu,
Skumji aizbrauc vecais gads.

(21)

Ar svecēm Ziemassvētki nāk,
Ar svecēm Ziemassvētki iet,
Mirdz svētku egle zaļā,
Tai skujās Ziemassvētki dzied,

Un naktī egle miegā maigā,
Ver klusām spožās acis ciet.

(80)

Gads nākošais par bijušo lai skaistāks,

Lai dzīves dārzā vairāk ziedu zied.

(24)

Mēs visi te no tavas lielās cilts,
Un katrā mums ir daļiņa no Tevis,
Dievs uzklausījis Tavas lūgšanas,
Un savu žēlastību mums devis.

Pavisam nedaudz palicis līdz simtam,
Paldies par to, ka, nežēloji sevi,
Mūs skoloji un gaišu skatienu,
Uz dzīvi līdzi ceļamaizei devi.

(34)

Kaut šo vienu dienu gadā,
Apstājies un padomā,
Kas Tavu laimes dzīvi vada,
Vai esi mierā ar sasniegto.

(44)

Ja dzīvē Tev grūti klājas,
Un skaistākās cerības irst,
Tad nenokar nespēkā galvu,
Bet smaidi, kaut asaras birst.

(55)

Nākot no skolas ieraugu māmiņu,
Mīļu un labiņu, kā saules stariņu,
Kopā mēs ejam, skrejam un smejam,
Kopā mums labi un jautri.

Viņa gatavot prot gardi,
Cepumi un tortes saldi,
Māmiņu mēs mājās gaidām,
Un vēl mīļi uzsmaidām.

M. Zīle.

(63)

Gaišus un priecīgus Ziemassvētkus! Darbiem bagātu ikdienu, labu veselību, veiksmi un gaišu svētku prieku Jaunajā gadā.

(28)

Gadi ir dīvaini dārgumi,
Birst tie kā ziedi no ābeles salnām,
Un šķiet, Tev sētuvē viņu tik daudz,
Ka vari tos kaisīt bez skaita.

(38)

Ieskatījos kalendārā,
Zibens iespēra man prātā,
Jopcik copcik, spainis piena,
Tev tak šodien vārda diena.

(406)

Kā septiņkrāsu varavīksne,
Kā dzintarotais saules sieks,
Kā zaļojoša burvju vīksna,
Lai Tavā dzīvē staro prieks.

(165)

Kaut kur ir pļava,
Viena vienīgā pasaulē - Tava,
Naktīs viņa Tev sapņos smaržo,
Un rītos vēl ilgi uz lūpām.

Sajūti medus garšu,
Lai arī Tev pieder pļava,
Kurā atliek tikai Tev ieiet,
Un Tu būtu laimīga.

(70)

Tik balta, klusa ziemas nakts,
Guļ zeme, tērpta sniegā,
Līdz pusnaktij vien viena takts,
Vējš elpo dvašā liegā.

(28)