Iet pa dzīvi un pamanīt
Brīdi, kad esi vajadzīgs,
Kad esi neaizstājams-
Kā ūdens, kā gaiss, kā mājas.
Iet pa dzīvi un pamanīt
Brīdi, kad esi lieks
kad ļaunumu dara tavs tuvums
Kā sērga, kā tārps, kā puve.
Iet pa dzīvi un pamanīt
Brīdi, kad tavas līdzšinējības
Otram vairs nepietiek,
Kad viņš tev vairāk prasa
vai varbūt mazāk... ( Ā. Elksne)
Šūpojies Lieldienās,
Priecājies Lieldienās -
Par baltiem pūpoliem,
Par raibām oliņām.
Vārda dienā
Es došu šo zvaigzni Tev,
Kurā vārds ir rakstīts Tavs.
Liec debesīs to augstu,
Lai spoži tā vakaros mirdz!
Es iededzu logā svecīti,
Kā mazu un spožu zvaigznīti,
Lai Ziemassvētku vecītis gaismiņu redz,
Lai tumsa tam ceļu neapsedz.
Daudz mantiņu es vēlētos,
Cik jauki ar tām tad spēlētos,
Un ja tev maisā atliek kāds nieciņš,
Tad man un māsiņai būs par to prieciņš.
Tūkstoš silti saules stari,
Lai Tev šodien mirdz,
Prieku, laimi, pavasari,
Novēlu no sirds.
Palaid mani, māmuliņa,
Brūklenīšu palasīt,
Lai es augu tik sarkana,
Cik sarkana brūklenīte.
Un kamēr visi vārdi klusē,
Tikmēr acis var labāk redzēt!
Cik ļoti mēs viens otru mīlam,
Un mīlēsim ilgi, ilgi!
Jāņa māte izpušķoja,
Ar apsēm istabiņu,
Vai tev trūka bērzu, kļavu,
Vai kuplā ozoliņa?
Visi vēl tev šo un to,
Es to pašu labāko.
Tortes kastē ievelties
Un no sirds tev pieēsties.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
No bērna pirmās dienas,
Kad šūpulis tam kārts,
Tiek cilvēkam ikvienam
Uz mūžu iedots vārds.
Kas grib Jāņu alu dzert,
Jāņu sieru uzkozdams,
Tam bus Jāņu vakarā,
Jauns Jānīts jāuztais.
Es tev atdošu sevi visu
Un neprasīšu ne nieka.
Man nevajag.
Dzīvošu tālāk,
No tavām skumjām un prieka.
Māmiņ, mīļo māmuliņ,
Nāc un paskaties tu ar,
Dārzā pirmo vijoliti,
Uzplaukušu redzēt var.
Pašā vidū tai no zelta,
Tāda maza, maza sirds,
Un, no rīta rasas smelta,
Virsū skaista zīle mirdz.
Kam šo vijolīti plūksim,
Kam to spraudīsim pie krūts?
Jeb vai biti ciemā lūgsim,
Lai tā saldu medu sūc?
Lai jums palīdz visi velni,
Citi balti, citi melni,
Vīna glāzi rokā tveriet,
Un uz Jauno gadu dzeriet.
Lai ir grūti, vajag spēt,
Peļķē sēžot gavilēt! :)
Es nezinu kas Tu esi,
Dieva brīnumu dārzā,
Vai balta mežroze asa,
Vai sirdslauze sārta un vāra.
Varbūt Tu ziedoša ieva,
Vai saplaucis ceriņu krūms,
Bet varbūt, ka lapainais rabarbers,
Sētmalē iesēdies drūms?
Ak, vai nav vienalga,
Kā citi vēro Tevi un sauc.
Galvenais, lai Tavā dārzā,
Ir mīlas un saules daudz.
Šķība nāca vārda diena,
Kā no vēja saliekusies.
Nav no vēja saliekusies,
Bet gan šņabi sadzērusies.
Saule grimst jūrā kā sarkana mīna,
Zelta ragiem - tur mūsu kurss,
Griezīsim sānis, vai taisni saulē,
Redzēt pasaules brīnumus.
Lieldienas, Lieldienas!
Klāt ir atnākušas viņas.
Zaķis olas atnesis,
Bērniem olas sasitis.
Ripos olas, ripos olas
Gan pa galdiem, gan pa soliem.
Lielas olas, mazas olas,
Visas labi ripoja.
Lai cik grūti, turies, cīnies,
Pats sev esi pretinieks,
Tas ir Ziemassvētku brīnums,
Kad no sāpēm izaug prieks.
Atkal melnā naktī baltas kaijas lido,
Baltām sniega zvaigznēm aizmiglojas skats.
Kādēļ gadi mainās pašā ziemas vidū,
Nēžēlīgā laikā piedzimst Jaunais gads.
To prieku, starp rūpēm ko rodi,
Un visu ko projām tu dodi,
Sev atstāj tikai to vienu,
To mīlas pārpilno dienu.
Ziemassvētki atnākuši,
Prieku, laimi atnesuši,
Novēlu tos nosargāt,
Visu cauru gadu.
Kad gada visgarākās naktis,
Nāk ar tumsu mūs biedēt,
Mēs katrs pa svecītei iededzam,
Lai liesmiņas tumsu sāk kliedēt.
Jāņu diena pupucīte,
Atved man brūtgāniņu;
Ja ved jaunu, tad ved skaistu,
Ja ved vecu, tad bagātu.
Lai cik grūti, bet ar prieku silti
Lai ik diena tavā mūžā rīt,
Dzīvē ej pa varavīksnes tiltu,
Pulksteņi lai gaišas stundas sit.
Saujiņu prieka, maisiņu aizrautības, pauniņu humora, kulīti neatlaidības, spaini gribasspēka un kalnu mīlestības!
Šodien saule, šodien saule,
Šodien saules vajadzēja,
Lai spīdēja, lai sildīja,
Kopā mūžu dzīvojot.
Es nopinu ganīdama,
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.