Līgo skaņi, līgo saldi,
Līgo karotes un galdi,
Priecīgi, lai svētki Jums,
Galdam īstais servējums.
Līgo meži, līgo druvas
Līgo saule norietot!
Lai līgoja puiši, meitas
Sauli rītā sagaidot!
Saulainu īsāko gada dienu un svētītu garāko gada nakti! Priecīgus Jāņus!
Un manas atmiņas skaļi aplaudē
Aiz skatuves glūnošai vakardienai
Kam vītušu ziedu pilnas plaukstas
Mazliet svīdušas, mazliet pēc rozēm
Gaismas, laternas ceļa malās
Galvas atliekušas, spīd un staro
Bet gaisma tām balē, kļuvusi auksta
Aktieri paklīduši, kur kurais
Dažs zudis jau no planētas zilās
Dažs vēl ilgi putekļu klātajām
Pūrlādēm, dobji skanošos vākus cilās
Laika kodes ar klusu prieku
Saēd publikas uzvalkus, vakarkleitas
Un gaiss, ak, kā toreiz virmoja gaiss
Pils smaržu, elegances, tabakas dūmu
Apskāva katru pretīmnākošo frizūru
Manā izrādē viss bija pa īstam
Bija vērts to pūļu
Ne nožēlas, ne nopūtu lieku
G.Beinārs/
Paldies Tev Mamm,
Par visu ko man dzīvē devi,
Par vārdiem kuri spēja mierināt..
Kad mīlestībā nebiju es saprasta
Un izmisumā sāpināta.
Bij dienas tad, kad trūka maizes
Un naudas nebija mums Mamm
..bet tu to vienmēr spēji atrast, es pat nesapratu, kā..!
Tu raki puķes, slotas sēji, ir neaprakstami amatu tev daudz,
Tu kautko pārdosi un atkal izlīdzēsi,
Lai pateiktu, ka darbs nav kauns.
Tu iemācīji man dzīvot, no bezizejas ceļu rast..
Tu iemācīji darbu mīlēt, un savām rokām daudz ko prast.
Es vēlos pateikt Mamm tev paldies
Un ziedus šos no sirds tev dot.
Un piedod, ja kāds vārds tev skarbāks pateikts un uzmanības mazāk dots.
Es mīlu tevi Mamm, tāpat kā agrāk
Kaut arī nesanāk man būt tev vienmēr klāt.
Bet ir tak Skaips kur vienmēr spēsim,
Atkal par visu smalki parunāt.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man vienmēr tagad Raimis blakus būs..
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam
Lai dotu svetību tu mums!
Māt, Tu redzi kādu esi mani radījusi.
Tu tā, kas mani ļoti esi mīlējusi,
Paldies par sirsnību, par gadību, par laimi,
Ko audzinot man esi dāvājusi.
Tu zini, Māt, es esmu pateicigs par to!
Ir bijis tā, ka esmu sāpinājis Tevi,
Ir grūti bijis mani izprast, Māt.
Par visu to es piedošanu lūdzu,
Es tagad cenšos dzīvot savādāk.
Paldies par skaisto bernību, par mājām,
Par glāstiem, uzslavām paldies Tev Māt!
Par brīžiem kad mēs kopā visur gājām
Un atsteidzies, kad nācās mierināt.
Šodien man dzīvē ir diena svarīga,
Gribas kliegt, gribas smiet, spārnos pacelties.
Bet par to, kas manā dzīvē ir noticis,
Es gribu Dievam pateikt paldies.
Mamm, tu man viena vienīga esi,
Paldies, ka šodien esi man klāt
Tāpēc es šodien tev ziedus dāvāju,
Un Tavā priekšā galvu zemu noliecu.
Tu tikai neraizējies ļoti..
Man tagad vienmēr sieva blakus būs.
Šai skaistā dienā viss ko lūdzam..
Lai dotu svētību tu mums..
Rīta laikā grūti celties,
Uh cik grūti uh cik grūti,
Diena gan tik gara būs,
Eh cik gara eh cik gara,
Nu būs jāiet uz skoliņu,
Skatīties cik skaista šī.
Tu esi mana cerība
Mans dzīves gaismas stars
Esmu sirdī tikai maza meitene, kura tavu sirdi zags
Būšu tava princese
Tu paraugs būsi mans
Acumirklī sapratu cik svarīgs būsi man
Kā dziesmā, ko dziedi tu
Maģisks un brīnišķīgs
Priekš manis esi Tu!
Es mīlu Tevi kā neviens,
No sirds un dvēseles es saku Tev PALDIES,
Par to, ko veltīji Tu man.
No sniega segas laužas ārā sniegpulkstenis stalts,
Un siltie saules stari maigi glāsta zieda vaigu.
Tev pavasara rīts ir atkal nesis jaunu dienu,
Kur dzīves gadi rindojas kā pūpolbērni balti.
Vikija
Ceriņu tvanošā skāvienā dvēselei noreibt,
Un galvu ziedu mākonī liekt!
Vikija
Ziemassvētki atbraukuši,
Rakstītām kamanām.
Tekat bērni, saņemat,
Basajām kājiņām.
Ziemassvētki sabraukuši
Rakstītāmi kamanām,
Tekat bērni lejiņā
Velkat svētkus kalniņā.
Lēni, lēni sniedziņš snieg,
Balta laime cauri brien,
No sētiņas, sētiņā,
No sirsniņas, sirsniņā.
Dabas brīnums,
Gaismas tuvums,
Sirdī katrā
Prieku nes.
Ar egļu zaru,
Ar sveču liesmu,
Kāpjam pāri
Uz gaismas pusi.
Lai ietu ar sauli
Vienotā ritmā,
Pasaules telpā,
Brīnumainā!
Nav man burvju vārdu,
Tāpat kā Laimes Mātes vēlējumu,
Un mans spēks ir kā puteklis šajā saulē,
Bet es ticu mūžīgai laimei.
Ticu saulgriežu sniegiem,
Kas zemi tīru un mirdzošu padarīt māk,
Ticu Ziemassvētku brīnumam,
Kas dvēseli piepildīt nāk!
Ieklausies klusumā,
Ieklausies sirdī,
Ieklausies mīlestībā
Un glabā šo dziesmu sevī.
Un tici..
Jo mīlestība paliek te,
Pie tā, kas tic.
Šovakar Latvijas egles
Līdzīgas enģeļiem liekas,
Ienesot sētā un sirdī,
Svētku brīnumu īstu.
Eglītē svecītes dedzam,
Gaismas straumē mēs mirdzam,
Un mīļām sirdīm vēlam
Priecīgus Ziemassvētkus!
Lai ir Tev ko mīlēt, un Tevi lai mīl,
Lai ir Tev ko gaidīt, un Tevi kas gaida,
Lai ir Tev ko darīt un to novērtēt spēj,
Lai debesis sargā un uz zemes Tevi mīl.
Adventes pirmā svētdiena,
Rīts krēslā deldē melnu nakti,
Kā baltas sveces liesma dakti
Ir Pirmā Advente - kluss sākums,
Kad jaušams Ziemassvētku nākums.
Adventes otrā svētdiena,
Kūst Adventes vainagā svecīšu pāris,
Un Brīnuma tuvums ir pasauli skāris,
Drīz Ziemsvētki aizskanēs, balti un klusi,
Caur Dvēselēm, Laiku, uz Mūžības pusi.
Adventes trešā svētdiena,
Trīs sveču liesmām vainags svētīts,
Gads Adventē tiek svērts un vētīts,
Drīz Ziemassvētku sudrabzvanos,
Jau četras sveces skujās tvanos.
Adventes ceturtā svētdiena,
Mirdz četrās svecēs siltas, gaišas liesmas,
Un Ziemassvētku zvani, klusas dziesmas,
Caur balto Adventi skan laika taktī,
Un Dvēselītēm - klusā, svētā naktī.
Nāc iesim un apsnigsim klusi,
Lai smaržu kupenās sapņu nakts plaukst,
Ar rožu ziedlapām debesis segsim,
Lai balti taureņi apkārt mums dej.
Nāc iesim un apsnigsim klusi,
Lai eņģeļu spārni dvēseli klāj,
Ar gaišām domām iedegsim sveces,
Lai svētīts ir šis Adventes laiks.
/Ināra Seņkāne/
Sijā zeltu - Saulīte,
Caur visiem sietiņiem,
Caur gaismu gaismiņām,
Lai priecīgi Ziemassvētki,
Lai bagāts Jaunais gads!
Ai, bagāti Ziemassvētki,
Lejiņā nogājuši!
Tekam veci, tekam jauni,
Velkam svētkus kalniņā.
Nāca veci, nāca jauni,
Ziemassvētku vakarā,
Jauni nāca padejot,
Veci nāca desas ēst.
Paskaties augšup - zvaigznīte mirdz,
Sūta Tev sveicienu, mājot tā krīt,
Pastiep tai plaukstu, dāvāšot Tev,
Spožumu savu, lai gaismiņa lej.
Nesteidzies nopūst To gaismiņu vēl,
Tā dvēseles mieru atnesīs Tev!
/Raisa Špoņko/
Klāj zemes klēpi baltais sniegs
Un egles zarus izpušķo
Šis klusais vakars mierīgs, bez steigas
Ar sveču liesmām izstaro.
Ar svaigas skujas smaržu,
Un piparkūku garšu,
Ar dāsni klātu galdu,
Un laimes mirkli saldu.
Un gaiši svētki sirdī pie mums,
Ik gadu nāk - svētīti,
Ļaužu sirdis sasildīt,
Ar mīlestību piepildīt.
Sveces rāmi liesmo,
Kāds Tev noskūpsta vaigu,
Šonakt pie Tevis nāk viesos,
Visas pasaules maigums.
Novembris atvadās to sajūt ik dvēsele,
Adventes vainagā svecīti dedzot,
Tumšāko laiku svētam ar gaismu,
Sirds visu jūt - redz maigu un drošu.
Un prieku tai nes zeltainā mirdzumā,
Lai ar mīļumu spētu šai pasaulē uzziedēt,
Lai esam mēs bagāti un spējam rast prieku,
Lai esam mēs stipri un spējam piedot,
Lai esam mēs gaiši un starojam citiem.
Ir atkal laiks, kad sveces staro mājā –
ar Adventi tā pirmā, otrā, trešā, ceturtā.
Klāt atkal laiks, kad sveces aizsāk runāt
un klusā pazemībā tavās acīs lūkojas.
Ir atkal laiks, kad gaidām Ziemassvētkus –
to svēto brīnumu, ko dziļi izjūt sirds un prāts.
Klāt atkal laiks, kad līdz ar sveču ziediem,
Plaukst mūsu dvēselēs gaišs svētlaimības prieks.
Nakts iesviež zvaigžņu skaidas logā,
Aiz aizkariem bāls mēness lūr,
Lai Ziemassvētku mīlestība
Mums spēku, izturību burt.
Slien Ziemassvētki zvaigžņu kāpnes
Uz debesīm, kur Dievi mīt,
Jo sirds jau meklē mīlestību,
Lai zvaigzne šonakt katram spīd.
Ar baltu sniegu atnāk ziema,
Ar baltu katrā sirdī snieg,
Bet Ziemassvētku gaišo prieku
Vēl gadu sirdī glabājiet!
To kluso, svēto mīlestību,
Ko savā sirdī glabājiet,
Šai Ziemassvētku saltā naktī
Ar citu sirdi padaliet.
Nāk Jaunais gads ar sapņiem baltiem,
Lai saule aizvien spožāk spīd,
Lai izdodas mums katram mīļie,
Vai duci sapņu piepildīt.