Lai Jaunais gads atnes prieku sejā, laimi sirdī, veiksmi darbā!
Es sapņos staigāju mežā,
Kas sniega sudrabā
Bij sarmas pieputējis
Un klusēja baltumā.
Bij saule jūtama tāla
Kā nenolaidās glāsts
Pār plecu, pieri vai vaigu,
Kā laimīgas dzīvības stāts.
Bij, it kā svētki būtu,
Kā Ziemassvētku laiks;
Un slaidām eglēm pāri
Bij gaismas vainags maigs.
Es nezināju, kur esmu
Tad pēkšņi attapos:
Tas bija lejas mežā
Pie mājām, kur kavējos.
Laiks nemanāmi rit,
Gads nākamais pie durvīm sit,
Lai jaunais vairāk laimi, mīlestību rod
Un veiksmes lādes atslēdziņu dod.
Apkārt balti sniega blāķi.
Iet pa mežu vīrs ar zāģi.
Vai viņš taisās egli gāzt?
Nē, bet vai tad slikts bij’ stāsts?
Un kas par to, ka gadu vesels klēpis,
Kā pļavu ziedi laika vāzēs mirdz...
Gan sūrumu, gan prieku katrs gads ir slēpis,
Bet viss ir bijis vajadzīgs priekš sirds...
Lai sajustu, cik dzīve skaista,
Kur tā kā bite vari būt,
To sudrabu, no mirkļu kārēm vācot,
Kas neapsūb un vējos nepazūd!
Es jau sen šo dienu gaidu,
Lai ar vienu platu smaidu,
Teiktu vienā paņēmienā,
Sveicu tevi vārda dienā!
Lai dzīve tik skaista un dzirkstoša viz
Kā šampis kristāla glāzē,
Lai piepildās sapņi, kas tālāk sauc
Un laimes, lai bezgala daudz!
Olas krāsojam mēs labi,
Galdā liksim lielu krabi,
Šūpoles jau pakārām,
Lielās sienas apkārām.
Es gribu, lai tu mani laizi un sūkā,
Es vēlos sajust tavas lūpas uz sevis,
Es vēlos, lai tava mēlīte samitrina mani
Tā, lai es kūstu - tavs Čupa-čups!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Lai kādā svečturi
Tu ielikts tiksi,
Ja būsi gaišs -
Tu sevi mīlēt liksi.
Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.
Viens zelta stars no zvaigžņu sieta
Mums katram sirdī krīt.
Jo tieši sirdī ir tā vieta,
Kur Ziemassvētku brīnums mīt.
Ziem’svētku brīnumam ticēt gribam
Baltajam sapnim, kas dzīvē reiz bij’
Brīnums šķiet, netverams, gaistošs kā dūmi..
Svētku eglītes liesmiņās vij.
Mazliet no bērnības vēlreiz es vēlos,
Lelli no lupatām – mīļa, kas man,
Pasaku grāmatu lasītu - pirmo..
Skolas eglītē zvaniņi skan!
Māmiņas šūpuļa dziesmiņu mīļo..
Kas žūžo un aijā.. bez rūpēm bij’ laiks
Tās sensenās dienas, kas dvēselē zvīļo,
Šķiet, sudraba plīvurs klāts atmiņām maigs!
Starp savējiem ilgāk palikt es vēlos,
Un klausīties mazbērnu čalās, kas skan!
Likt noticēt Ziem’ssvētku vecītim mīļam..
Caur vecākiem nodots un atstāts reiz, man!
Lieldiena, māmulīt,
Kur kārsim šūpulīt`?
Kar priedei, kar eglei,
Kar mazai bērziņai.
Vārdi ir tie kas nozīmē tik dauz,
Šajos svētkos gribu Tev teikt -
Mīla ir visskaistākais,
Vislabākais kas vien var būt,
Tapēc nezaudē to, šajā Valentīna dienā.
Ir dažas lietas, ko gribu tev teikt,
Bet zinu, ka labāk ir nesasteigt.
Jo negribu, lai no visa nobītos tu,
Un ne vārda nesakot pazustu.
Brīžiem es jūtu, ka man zudīsi tu,
Kad satiksi kādu sev tuvāku.
Lūk tas mani biedē, un rīkoties liek,
Lai vienam, bez tevis nav jāpaliek.
Tādēļ rīkošos tā, kā sirds mana liek,
Un lai notiek viss tas, kam ir jānotiek.
Kaut baidos, ka tu vari pateikt man nē,
"Pie velna!", dažreiz ir jāriskē.
Ziemassvētku dieniņā,
Tā kā manā sirsniņā.
EglIte tiks pušķota,
Un mājiņa tiks rotāta.
Tavas gaiši zilās acis
Mani redz, bet nesaprot.
Es tevi mīlu,
Tevis dēļ ciešu,
Bet nedomā, ka es tev pakaļ skriešu!
Sniedzi, sniedzi baltais sniedziņ,
Apklāj zemes melnumiņu,
Ar baltām villainām,
Ar sidraba vizuļiem.
Alu, alu, zivi, zivi,
Jāņu māte nelecies!
Kad mēs beidzot būsim divi,
Tad tu baigi norausies!
Zvani un cepures,
rūķi un sniegs.
Pīrāgi, raķetes,
alkohols, miegs.
Paģiras, aspirīns,
galva, kas džinkst -
those are few of my favoite things.
Danco, puika, cik tu gribi,
Neplēs manu lindraciņu,
Es tev došu, cik gribēsi,
Kad māmiņa neredzēs.
Eglīte, svecītes
Priecīgi mirdz.
Pamazām nodeg
Gan māja, gan pirts.
Lai Laimas rokas ceļas svētījot,
Pār bērniņu, kas sācis savu ceļu,
Lai darba tikumu un gudrību tam dod,
Lai viņa bērnība kā pilna ziedu pļava!
Ne ar briljantiem, ne ar zeltu,
Nevar tevi atalgot,
Nekā dārgāka par tevi,
Nevar tavā vietā dot.
Vairs nesolīšu ne nieka.
Ne vārda,ja neteiksi.
Man iespējams žēl,
Piedod.
Bet varbūt ne es tevi sāpinu,
Bet tu,pati sevi.
Ir grūti saprast tevi,ja tu nesaproti mani,
Tie tavi kritēriji..
Tie daudzko izsaka,tiem ir pamatota doma.
Un tomēr ar to nepietiek.
Man iespējams žēl,
Piedod.
Mīli katru dienu
Meiču, džeku, siltu pienu,
Katru jaunu dienu
Meiča, džeks dzer siltu pienu
1 dienu jaunu pienu
2 dienu meiču sienu
3 dienu jaunu džeku
Bučot skrienu, meiču sienu.
Kaut kur, starp debesīm un zemi,
Reiz piedzimi Tu,
Tāds maziņš un trausls.
Tev vārdiņu deva,
Lai spētu Tevi vārdā saukt
Un šodien Tevi sumināt!
Lai Jaunais gads Jums laimi nes
Līdz augšai pilnu maisu,
Un aizdzen visas nelaimes
Kā putekļus pa gaisu!