Tev šodien dzimenīte,
Zied ārā pienenīte...
Es mīļi tevi sveicu,
Un apsveikumu beidzu. :)
Ziemassvētki klusu atnāk,
Visos logos sveces dedz.
Lai mums būtu siltāk, mīļāk,
Un lai acis gaišāk redz.
Žēl, ka nevaram tur būt.
Kūkas ēst un šņabi sūkt.
Pastam jāuztic būs teiciens
Vārda dienā kvēls lai sveiciens!
Pāri kalnam dikti gauss
Dāvanas ved Santaklauss...
Ar" tak cilvēks, saprotiet,
-Labāk nemaz negaidiet!
Vismilakajai maminai pasaule.
Tu esi, ka rasas pile,
Kas saule laistas.
Tu esi, ka zvaigzne tumsajas debesis,
Kas tumsa celu rada.
Tu esi, ka saule,
Kas tumsos brizos sasilda,
Un manu sirsninu ar laimi piepilda.
Mamin, tu pat nevari iedomaties,
Ka es tevi milu!
Jaukus, siltus un pūkainus Ziemassvētkus!
Lai nākošais gads ir vēl veiksmīgāks par šo un lai piepildās visas klusākās vēlēšanās!
Tavas acis pavedina,
Tavi vārdi pamudina,
Tavi glāsti samulsina,
Tavi skūpsti apklusina.
Ja sāpes smeldz tev krūtīs
Ar smaidu dzīvē ej!
Tad tici skumjas gaisīs
Nāks stiprums dvēselei.
Līgo, līgo, kas tur grīļo?
Pašā meža maliņā,
Jānis Līgu atradis
Papardīti saminis.
Katrai dienai ir savs brīnums. Tāpēc pieņem svētību, strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien!
Rīt tev taps dāvāts vēl. /Paulu Koelju/
Man nevajag sauli, kas spīdētu,
Bet gan sauli, kas sildītu
Man nevajag menesi, kas lēkātu,
Bet gan mēnesi, kas sargātu
Man nevajag ziedus, kas smaržo,
Bet gan ziedus, kas zied
Man vajag zemi,
Kas griežas ap mani,
Man vajag mākoņus kas rotā.
Man nevajag akmeni,
Bet gan sirdi, kas mīlētu
Saulīte pa zemi ripo,
Skaistu vārdiņu tā tin.
Gods un slava tam.
Es gribu tevi...
Mīlēt!
Jo bez tevis, es nekas.
Jo tu man patīc,
Un zini tu to pats.
Ja tu man teiktu...
Vārdus tos brīnišķos,
Es no laimes, aizmirstos!
Bet es vienalga,
Tos teikšu pirmā TEV
ES MĪLU TEVI!!!
Vien tas, ko mīlējis esi,
Pat aiziedams nezudīs.
Tie gaišākie, labākie gadi
Ir rakstīti debesīs.
/Marta Bārbale/
Māmiņ, šodien tava diena!
Ar to siltumu, ko devi,
Es nu atkal sveicu tevi,
Vēlos, lai tev nepietrūktu
Labu, jauku dzīves dienu.
Arī manā sirdī esi,
Māmiņ, mīļā tu arvien!
Vēlu,vēlu, ko lai vēlu
Tavai mazai sirsniņai? -
Smuku zēnu zilām acīm,
Sārtiem, sārtiem vaidziņiem.
Cena
Sāpju lietus pārlieku liels,
Ne šodien, ne rītdien tas nepāries,
Pieber man sauju pilnu ar spēku,
Uzcel man skaistāko pasaules ēku.
Nav ne jausmas,kas ir īsts,
Jo dzīvē viss ir pieprasīts,
Katrai lietai sava cena,
Citai augsta,citai zema.
Zemes dzīļu bagātību,
Paceļam un nolaižam,
Savu domu nolaidību,
Izpaužam,kad klusējam.
Bieži vien mums sanācis tā,
Ka mūsu sirdīs nav vairs nekā.
Tukšajos vārdos cenšamies rast,
Cenu,ko mūžam mums nesaprast.
Jaunais Gads kad pārkāps slieksni
Palielinās manu tieksmi
Satikt Tevi, skūpstīt maigi
Kamēr sarkani būs vaigi.
Vai tu arī, sirds, tu vari,
Vai tev spēka pietiks tam:
Prieks vai sāpes dienu kāpās
Vienmēr dzīvot skaistumam.
Kas Lieldienu iešūpoja,
Tam auga liniņi,
Tam kaņepītes.
Priecājies par dzīvi, izbaudi to -
uzvari un kļūdies, mīli un nīsti, iegūsti un zaudē!
Tas ir tavs laiks, kad tu to vari,
un tāpēc - uz priekšu - dari!
Kad pēc gadiem tu un es
Būsim tālā svešumā,
Tad no bērnības un skolas
Būs šī mazā atmiņa.
Šai svētā naktī zem un debess zvīļo,
Šai naktī sirds ar zvaigznēm sarunājas,
Viss ienaids rimst, cits citu atkal mīļo,
Pār visu miera siltie spārni klājas.
Šai naktī ejot zaigo tavas pēdas,
Šī nakts spēj šaubās cerību tev iedot,
Šī nakts ļauj aizmirst visas,visas bēdas
Un māca tevi mīlot visu piedot.
Šī nakts ir debess vārtus atvērusi,
Pār zemes tumsu dedz tā zvaigžņu loku,
Un naktī šai uz katra galvas klusi
Dievs svētot uzliek savu mīļo roku.
/V.Mora/
Paši siltākie vēji,
Pašas visskaistākās sniegpārsliņas,
Vismīļākie vārdi,
Vissaldākās bučiņas,
Viskrāšņākkie ziedi,
Lai tas viss - tikai tev.
Manas lupas visiem smaida,
Manas acis visiem mirdz,
Bet es mīlu tevi vienu
Tev pieder mana sirds.
Devu, devu Jānīšam,
Ko es biju solījusi:
Cepli maizes, mucu alus,
Nobarotu sivēniņu.
Neslēpies no dzīves!
Neieraujies sevī,
iztaisno muguru,
izpurini plecus,
pacel galvu,
skaties uz priekšu.
Jūti dziļāk, mīli spēcīgāk!
Dzīvo šeit un pašlaik!
Jo vakardienas vairs nav,
bet rītdiena vēl nav pienākusi.
Tu esi te un šobrīd.
Un reizēm it kā pirms paliem,
Man sevī par šauru kļūst.
Man izlauzties gribas no sevis
Un brāzmojot projām plūst.
Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.
Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!