Dzejoļi

Īsti mēs redzam tikai ar sirdi. Būtiskais nav acīm saredzams.
(A. de Sent-Ekziperī)

(15)

Jau sivēns lēnām projām lien,
Aiz viņa paliek dubļi vien,
Bet žurka raitu deju sāk,
Daudz labumus tā solīt māk -
Lūk, algas būs kā "eiropā",
Un savrupmājas - Grieķijā,
Par to, tad draugi ielejiet,
Un smaidot šampi izdzeriet!

(17)

Viens zelta stars
Lai tieši tavā sirdī krīt,
Jo sirds ir tā vieta
Kur MĪLESTĪBA mīt.

(13)

Atkal melnā naktī baltas kaijas lido,
Baltām sniega zvaigznēm aizmiglojas skats.
Kādēļ gadi mainās pašā ziemas vidū,
Nēžēlīgā laikā piedzimst Jaunais gads.

(4)

Ko mēs, bērni, ēdīsim
Ziemassvētku vakarā?
Būs zirnīši, būs pupiņas,
Būs cūciņas šņukuriņš.

Tautas dziesmas

(16)

Varu aizmirst ko dzirdēju,
Varu aizmirst ko redzēju,
Varu aizmirst ko sacīju,
Bet nevaru, ko mīlēju!

(5)

Kā mākonītis zilganbalts
Kā augošs mēnestiņš ik gads,
Lai ļauj man izaugt pasaulē
Ar debess gaismu dvēselē!

Mākonis, mēness, izaugt, gaisma

(61)

Salavecim sāpes gurnā,
Jānītis tam iedod purnā.
Salavecis guļ un raustās,
Jānītis tik skaļi bļaustās.
Mēģina tas celties kājās,
Tikmēr Jānītis jau mājās.
Atbrauc ātrie, savāc veci,
Un par godu iededz sveci.

(14)

Vienreiz gadā diena tāda
Ko par vārdenīti sauc,
Draugi sveic un radi sveic,
Uzslavas tev skaistas teic!

(7)

Zaķis lec un ielec bārā,
Sauc, lai ola nākot ārā.
Zaķim acis raibas metas,
Kādas olas tup uz letes!
Pepsikola, kokakola...
Nez, kas dējis tādas olas?
Izšķilsies tur, mīļie brāļi,
Pepsi vista, kolas cāļi!

(12)

Paveries debesīs, ieklausies vējā,
Jūti kā mostas puķe un strauts.
Lieldienu rīta dzīvības dziesmu,
Mūža garumā sadzirdēt ļauts.

(20)

Vecā gada tētiņš klusu
Sniegā atlaidies uz dusu,
Jaunais priekā starodams,
atnāk laimi vēlēdams.

(8)

No galotnes, no lapotnes
Krīt zirneklītis mazs,
Un maza zēna roka
Tam pretī pastiepjas.
No debesīm caur mākoņiem
Krīt saules stariņš mazs,
Un maza zēna acis
Tam pretī atveras.
No domām vai no lūpām
Krīt vārdiņš - mīļš un mazs,
Un maza zēna dvēsele
Tam klusi atsaucas.

(32)

Vecīts nāk sētā ar dāvanu maisu
Mūsu dāvanas mētā pa gaisu.
Ar vienu no dāvanām trāpa viņš tam
Mūsu mīļajam sniegavīram.

Ver viņš vaļā dāvanu savu
Tiešām tur iekšā viņš viņu mana.
Šī būs mana sniega pika
Tiešām jauka tā man tika.

Mēs to redzm brīnāmies
Un ar kājām sitamies.
Mums tās davanas ar tīk
Vai jau vaļā tās var tīt?

Mamma piekodina NĒ!
Ziemassvētki vēl nav te.
Dāvanas var pagaidīt
Ejam punčus piepildīt.

Vai zini kas šie svētki ir?
Veikalā tos nevar pirkt.
Atnāk viņi vienreiz gadā
Ziemassvētki mājā manā.

(35)

Laime nāk ar zvaigzni rokā
Tiem, kam laba, silta sirds.
Viņas gaišā, maigā staru lokā
Dzīves ceļā gaiši mirdz.

(33)

Vārda svētki - kāda skaista diena,
Allaž visiem sauli atnest spēj,
Uzziedējis saltu vēju vidū,
Vasaru tavs vārds mums sirdī sēj.

(5)

Mežmalītē, piesaulītē
Vāverīte olas krāso.
Zaķu tēvs pa taku cilpo,
Dziesmiņu par seksu svilpo.

(14)

Šī diena vieglāka par spāri,
Lai dzīves rūpēm paceļ pāri.
Uz mirkli kļūsti kastaņzieds,
Jo šodien prieka varavīksnē
Tavs vārds ar saules stariem siets!

Rūpes, vārdadiena, saule, stari

(19)

Lai katram tas, kas nepieciešams:
Sievietēm – olas,
Vīriešiem – zaķi,
Jaukiem zaķiem daudz kāposta!

(57)

Kalendārs ir ļoti pļāpīgs
Jaunas ziņas vēstīt steidz,
Tāpēc šodien, tieši šodien,
Tevi vārdadienā sveic.

(35)

Viens mazs prieks, lai tev būtu katra diena!
Viens skats, viens zieds, viens laimes stūrītis.
Viens saules stariņs un mazliet debesis!
Un labs vārds, kas dzīvi dara skaistu.

(69)

Ēnģelis

Varbūt ir tā, ka mēs šeit esam...
Varbūt ir tā, ka mūsu šeit nav...
Bet vienmēr ir kāds brīnums,
Un vienmēr ir kāds, kurš tam tic.

Vienmēr ir kāds, kas gaismu rada,
Vienmēr ir kāds, kas to liedz.
Nekad nav pati pilnība,
Nekad nav eņģelis balts...

Taču reizēm liekas, ka jūtu,
Reizēm liekas, ka nē...
Jūtu šo eņģeli – baltu,
Kurš spārnus izpletis spīd...

Tas apžilbina, bet silda.
Tas ienīst un tomēr mīl.
Tas māca un pats mācās,
Šo pasauli – savādo...

Šai’ skarbā pasaulē ir lietas,
Lietas, kam jānotiek...
Lietas, kuras jāizdzīvo...
Mirkļi, kuri jāizbauda...

Un šeit ir kāds eņģelis...
Pat, ja auksti,
Pat, ja sāp...
Šeit ir eņģelis – baltiem spārniem veltīts...

(21)

Tu esi sieviete un ziedus pelnījusi esi,
Tā vienkārši bez iemesla, tāpat..
Par to, ka vienkārši Tu esi,
Kādam, vien tepat..

Sieviete, ziedi, marts

(53)

Rudenī, kad lapas virmo,
Tevi vārda dienā sveic,
Pacelsim mēs glāzi pirmo
Par Tevi, kas tik daudz ko veic.

(11)

Rīt uz skolu jāiet man,
Gribu labas sekmes gūt,
Gribu dabūt desmitnieku,
Lai es varu tālāk iet.

(21)

Tek rūķim siekala gar kāju,
Un Salatētis rokas priekā trin,
Kad Sniegbaltīte gandrīz kaila
Ap egli draiski svētkus svin.

(14)

Velc, Laimiņa, zīda tīklu,
Pāri visu pagalmiņu,
Lai rakstā saskanēja
Mūsu dzīves gājumiņš.

(21)

Es velu daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.

Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.

Un tāpēc daudz laimes,
Daudz laimes,
Daudz laimes.

Lai priekā rit dienas,
Nav bēdas nevienas.

(74)

Ir katrs taisīts savā dienā,
Cits palagos, cits svaigā sienā,
Katram ir savs vārdiņš dots -
Tas jāapsveic, lai ir tam gods.

(8)

Brīžiem liekas - dzīve ir bez vainas,
Brīžiem šķiet, ka tikai krāpties prot.
Starp šiem dzirnakmeņiem allaž maļas vārds,
Kā nu katru reizi spēj un prot.

(8)

apsveikumi dzimšanas dienā bērnam  apsveikumi bērnam 1.dzimšanas dienā  pantiņi bērniem  dzejoļi par draudzību  dzejoļi par sevi  dzejoļi un pantiņi  dzejolis  dzejoli  pantiņi vārda dienā  novēlējumi vārda dienā  lieldienu dzejoli  lieldienu pantini  īsi dzejoļi