Es gribu pacelt acis
Un klusu pateikties,
Par jauno, skaisto dienu,
Ko dāvājis man Dievs.
Un solījumu siltu
Es viņam gribu dot,
Ar tīru, skaistu sirdi
Šo dienu nodzivot.
Zaķis ciemos nāk pie mums,
Oliņas tas paslēpj jums.
Meklējam mēs visi aši,
Atrodam tās visi braši.
Lai Vecais gads aiziet
Ar sāpēm un bēdām,
Un Jaunais lai atnāk
Ar laimi pa pēdām.
Vēlu laimi spīdošu,
Zaļu, kuplu, vizošu,
Sirdī mieru, dzīvesprieku,
Nebēdā par katru nieku.
Atkal stipri vēji kauc,
Ziemassvētki šurpu trauc,
Jaunais gads nav ieradies,
Bet Salatēvs jau piedzēries,
Tie, kas tur vēl tostus sauc,
Pārējie uz māju mauc,
Optimisti laimi vēlē,
Kārumnieki torti šķērē,
Vīri šķērsām dziesmas rauj,
Kāds sapieris jau šampi šauj,
Egle izpušķota glīti,
Puikas trenkā Sniegbaltīti.
Sudraba mēnestiņš vārtas pa gaisu,
Sētā nāk bomzīts ar atkritummaisu,
Atnāca priekšnamā, nolika kluci,
Aizgāja tālāk uz gruženes pusi.
Ļuj sirdij klusi saprast-
Cik Dieva laiks šis svēts,
Kad atkal ejam atrast,
Kas bija pazaudēts.
No bērna dienu miņām
Kāds spožums iemirdzas!
Ja atcerē pie viņām
Sirds kādreiz kavējas.
Jau plivo sveču liesmās
Zaļš egles svinīgums.
Sirds augšup ceļas dziesmās:
"Ir dzimis glābējs mums!"
Jāmeklē tik lauku sēta,
Kur vēl mājo olas dētas,
Jāpērk prece tikai tā,
Kura dēta Latvijā.
Lieldienās ik pavasari,
Apkārt rikšo zaķu bari.
Visās mājās čakli strādā,
Un par raibām olām gādā.
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kura saukta vārdā Tavā,
Kuru neatkarīgi no Tevis
Tēvs un māte Tev ir devis.
Lai visiem jaukas dāvanas,
Kas iepriecina sirsniņas,
Lai svētkos uzklāts bagāts galds
Un visiem tiek kas gards un salds.
Lai katram miers un gaišums mājās!
Sveicam tevi dienā šajā,
Kura saukta tavā vārdā,
Kuru neatkarīgi no tevis
Tēvs un māte tev ir devis.
Līgojati, līgojati
Nav vairs tālu Jāņa diena,
Šī dieniņa, rītdieniņa,
Parīt pati Jāņa diena.
Gaisā kaut ko virmojam jūtu,
Mīļu bučiņu tev sūtu,
Sveicu tevi Dzimšanas dienā,
Un no laimes peldēt pienā.
Šajā naktī pieņemts dāvināt kaut ko,
To, kas man ir priekš Tevis - nāc un aplūko - skaties,
Tā ir zvaigzne - zvaigzne, kas krīt,
Viņas uzdevums ir Tavus sapņu piepildīt!
Zaķītis uz svētkiem jaukiem,
Olas dēj pa visiem plauktiem.
Vistas auro: Konkurents!
Visai bīstams elements!
Baltas pūkas zemi klāj,
Zaķis mums ar asti māj,
Liela diena nu ir klāt,
Jāiet olas ripināt.
Gailītim raibas olas,
Kurmītim iepelēkas,
Vai bij baltas, vai bij melnas,
Ka tik lepni karājās!
Nerunāsim šodien par ziemu un sniegu,
Kas kokos, jumtos un matos mirdz.
Nerunāsim šodien par gadiem,
Kas nāca, gāja un ies.
Parunāsim šodien par prieku un sauli,
Parunāsim par ziediem un vasaru.
Vij perēkli cīrulis no saules stariem,
Un ausmu ķīvīte vij savai ligzdai klāt.
Ir zaķi sākuši pa novakariem
Pa olai nokrāsot un savos grozos krāt.
Pa sīkām saknītēm, pa lauku kailu
Nāk Lieldienas un vēlas kūmās stāt
Tam priekam, kurš sēd šūpolēs kā gailis,
Tam priekam, kurš ir visu gadu krāts.
Nāk Lieldienas ar sengaidīto vēsti,
Uz debesīm kas skatienus liek celt,
Kas asnu prieku dvēselē sauc dēstīt
Un pūpolkokos saules zeltu smelt.
Vārdā nenosaucamais...
Kā nosaukt to, ko manas lūpas dzied?
Vai tā vakarstunda vēla, vai austošs rīts,
Tās dzied to, kas manā sirdī mīt.
Kā nosaukt to, kas manā sirdī mīt?
Vai vasara tā vai ziema,
Tā tur paliek- vārdā nenosaukta...
Kā nosaukt to, ko vārdā nosaukt nevar?
Tā ir mīlestība, kas manā sirdī mīt.
Tā ir sirds, kas manām lūpām dziedāt liek.
Tās ir manas cerības un sapņi,
Tās ir skumjas un prieks,
Tas ir tas, kas tikai mīlestībā dzimst,
Kas tajā dzimst un nenorimst...
Ziemassvētki ir ceļā,
Mieru dvēselēs aust.
Tiek ar Adventes laiku
Katrai sirdij tā pausts.
Katram svētības mirklis
Adventes laikā dots,
Ieairēt saules mirkļos,
Mūžību vainagot.
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki jau ceļā
Pasauli sasildīt.
Sniega pārslas klusi lido,
Vecās pārslas pārsedzot,
Gribas man tev laimi vēlēt,
Jauno gadu sagaidot!
As negalu tave myleti,
Ir negalu tave nemylet,
As negalu tav prosale proeit,
Ir negalu tave sutikti,
As begu no taves salin,
Ir vel tave ieskav.
Es nevaru tevi mīlēt,
Un nespēju nemīlēt,
Es nevaru tev garām paiet un satikt tevi,
Es bēgu no tevis un atkal meklēju.
Lai tev vienmēr ir kāds,
Uz kuru paļauties un ticēt;
Laimīgās dienās mīlēt,
Likteņa šķēršļus vīlēt!
Vārdadienā neķer mušas
iedzer šampi, saņem bučas
Un lai sirdij labāk kļūtu
Apēd gabaliņu kūku!
Ej projām, gavēnīti,
Ar saviem kāpostiem,
Atnāks mana Liela diena
Ar skaistām oliņām!
Augsti mani bāleliņi,
Augstu kāra šūpotnītes;
Tautu meita neiekāpa,
Ikām lūdza cēlējiņu.
Metat mani, metējiņi,
Līdz mēnešam nemetat:
Mēnešam asi ragi,
Noraus manu vainadziņu.
Lai sarmas kumeļi balti
Jauno gadu nes līdz,
Lai nekad nebūtu salti
Un vienmēr līksmotu sirds!
Dodu olu bāliņami,
Par šūpuļu kārumiņu,
Divas devu tautiešami
Par augsto šūpošanu.
Siltus vārdus, gaišas domas,
Piparkūkām pilnas somas,
Sirdī mieru, gara spēku,
Visu drūmo prom pār sētu.