Daudz gaišu dienu gaidīt un sveikt
Daudz labu darbu plānot un veikt
Daudz mīļu vārdu dzirdēt un teikt
Pusnakts stundā gadu mijā
Lai tev zvaigznes laimi sijā!
Liela diena, Liela diena,
Mazas manas villainītes,
Es apsedzu Lielu dienu,
Ar mazām villainēm.
Es zīmēju tavas acis,
Tavas lūpas,
Tavu sirdi.
Bet jo projām,
Kā trūkst ,
Es zinu DVĒSELE.
To nevar nopirkt par naudu,
Vai uzdāvināt ,
Tā ir tikai tavējā!
To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!
Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Tik bijušie draugi,
Lai paliek tie paši!
Nelaid garām Laimes māti,
Vecā gada vakarā.
Lai dod laimes atslēdziņu,
Saujām zeltu, sudrabiņu.
Vai redzi kā manas acis mirdz,
Jo es mīlu tevi no visas sirds,
Es vēlos, lai laimīgi būtu mēs abi
Un dzīvē viss mums būtu labi.
Vārdadiena vienreiz gadā,
Neļauj draugiem nomirt badā -
Liec uz galda alus kasti
Un pa virsu siļķes asti.
Nāc, pasēdesim abi,
Kaut laiks ir projām iet,
Uz citu pusi katram
Liek dzīves ceļš mums skriet.
Nāc, paklusēsim brīdi,
Ir daudz, kas piedzīvots.
Uz mirkli bija brīnums
Mums abiem toreiz dots.
Nāc, pabūsim vēl kopā
Zem zvaigznēm šovakar,
Lai dvesmu jaunai dzivei
Rit sevi atrast var!
Audzē vēderu un taukus,
Neaizmirsti vecus draugus.
Tālā, tālā senatnē,
Vecā gada nogalē
Atgadījās notikums,
Ko nu stāstīšu es jums.
Tad, kad Ziemassvētki klāt,
Salatēvs, kad ciemos nāk,
Tad, kad lauki sniegā dus -
Visi gaidām brīnumus.
Arī meiča Anniņa
Brīnumiņu gaidīja -
Bij tā puisi satikusi,
Nu pēc kura alka klusi.
Tāpēc nebīdamās jūtu
šī nu Vecim ziņu sūta -
Salatēvs, tev bēdas sūdzu
Uzklausi tu mani lūdzu!
Zinu es, ka tikai tu
Vari radīt brīnumu.
Zinu arī, protams, to
Ka ikkatrs tev lūdz kaut ko...
Nu tev lūdzu arī es -
Nevajag man konfektes,
Nevajag man lāčus, lelles
Un pat nevajag man krelles.
Gribu tikai puisi cēlo,
Ar to acu skatu kvēlo,
Ko es viendien manīju,
Tad, kad cūkas ganīju.
Sirds tad dauzījās kā traka
Pat no viena viņa skata.
Vaigi uztraukumā tvīka
Pat no komplimenta sīka.
Palīdzi man, ja tu vari -
Laimīgāku mani dari!!!
Salatēvs, kad ziņu lasa,
Domīgs savu bārdu kasa.
Visi lūdz tam šo un to -
Spēļmantu vai garšīgo.
Bet te pēkšņi lūgums šāds -
Mīlestības sātināts.
Būs vien jānāk viņai talkā -
Ir tač Ziemassvētki laukā!
Tā ar beidzas stāstiņš šis
Ziemsvētkos kas noticis.
Cerībiņu sirdī laidiet,
Salatēvu ciemos gaidiet!
Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!
Kad viens pats es klīstu gar tumšajām sienām,
Saprotu kāda ir sajūta paliekot vienam,
Un negribi šo sajūtu es ilgāk just sevī,
Kopš laimīgā brīža, kad ieskatījos tevī.
Un tu liki man sajust ko nebijušu,
To sajūtu, ko sauc par mīlestību,
Kaut zinu, ka grūtas izvēles priekšā,
Ceru, ka jūti ko līdzīgu sev dziļi iekšā.
Sveicu Tevi dienā šajā,
Kas ir saukta vārdā Tavā,
Ko Tev māte, tēvs ir devis,
Tas ir skaists un tik priekš Tevis!
Ceļu Tu iepazīsi daudz labāk,
Ja iesi pa to,
Nekā tad, ja pētīsi
Vislabāko karti pasaulē.
/Brauna
Pat odiņš, kas pie loga rūts
Nemitīgi sīc un dūc,
Kā nu prot un kā nu māk,
Ar sveicieniem pie tevis nāk.
Veselību - stipru kā riekstu!
Laimi - saldu kā medu!
Mīlestību - kā tikko plūktu ābolu!
Prieku - krāsainu, daudzveidīgu kā zvaigzni!
Pārticību - tik daudz naudiņas, cik eglītei skujas!
Draudzību - noturīgu kā citrona garša!
Mieru - gaišu kā svecītes!
Dziedam, dziedam, laimi vēlam,
Savam mīļam, dārgam dēlam.
Lai Tev dzīvē lielais spēks,
Kabatās, lai nav tev grēks.
Sidraba mēnestiņš
Veļas pa gaisu.
Sētā nāk rūķītis
Ar dāvanu maisu.
Lai Vecais gads aiziet
Ar sāpēm un bēdām,
Un Jaunais lai atnāk
Ar laimi pa pēdām.
Ar egļu čiekuriem brūniem
Un pārslām, kas virpuļos skrien,
Ar patiesu laimi un skanīgu prieku
Pie tevis mans Ziemsvētku vēlējums brien.
Zilus neaizmirstulīšu ziedus
Upes viļņos kaisu es,
Lai tie vārda dienā Tev
Nemirstīgas laimes nes!
Tavs vārds skan kā dziesma!
Tu dedzi kā dvēseles liesma!
Tev dvēsele balta kā sniegs.
Tev vārdā ir prieks.
es neesmu laime, tu nelaime.
es neesmu skumja, tu asara.
tu esi prieks, es dzirkstele.
tada ir muusu draudziba.
Lieldieniņas, Lieldieniņas,
Pašas vārtus vērtu viņas.
Gribētu , lai vista dētu
Oliņu jau krāsotu!
Ja tā ola nebūs man,
Jāprasa tā kumeļam.
Lai to olu dabū viņš,
Kaut vēl maziņš kumeliņš.
Ja viņš olu nedabū,
Zosu ola jādabū.
Ja tā dos man lielu olu,
Tad es pati krāsot solu.
Tad es vārtus vēršu viņām,
Krāsainajām Lieldienām.
Un lai aši iekšā nāk,
Skaistās olas skatīt sāk!
Daiļa bija Jāņa māte,
Glīta Jāņa istabiņa,
Gar griestiemi kuplas rozes,
Visa grīda magonēs.
Salatēvs lido pa gaisu,
Lejā tas redz rūķīti mazu,
Ruķītis bēdīgs un skumjš,
Salatēvs palīdzēs tam,
Rūķīts ir laimīgs kā ne kad.
Lai ar tevi vienmēr laime,
Dzīvesprieks un draugu saime,
Veselība, radošs gars,
Neizsīkstošs darba spars!
Neskaties uz sārtiem ziediem,
Tie tev ātri novītīs.
Glabā īsto drauga sirdi,
Tā nemūžam nezudīs..
Lai kopīgs ceļš kā stipra dzija,
Caur visu mūžu klusi stīdz,
Lai mīlai nenākas teikt: "bija",
Lai saule vienmēr nāk jums līdz!