To laimi, ko tu meklē,
To savā sirdī rod.
To sirdi, ko tu mīli,
To citam neatdod!
Uguntiņas sarkanas,
Uguntiņas baltas
Tavu vārdu sasilda,
Aizdzen vējus saltus!
Līst lietus kā asaras,
Tās ilgas pēc saules un vasaras,
Rit dzīve kā pelēka diena,
Šai dzīvē man krāsa viena,
Tā skumjā, pelēkā
Ieeju es rudenī, kur saules un prieka tik maz.
Vai jūs pilī dienas vadāt
Vai kā nabags būcenī,
Lai ikvienam Cūkas gadā
Būtu sava Cūcene!
Lai tev vienmēr siļķu spārni
Domāt liek par saules stariem,
Kas ar laimes, prieku gariem
Vienmēr steidzas prieku darīt.
To, ko vecais gads ir devis,
Tagad zināms visiem mums,
Bet, ko Jaunais gads ir lēmis,
Tas vēl paliek noslēpums.
Lai Jaunais gads nes jaunas dienas,
Lai saltas, tumšas nav nevienas.
Lai spēka daudz, lai viss, ko dara, sokas,
Lai nepagurst ne sirds ne rokas!
Lai jauns ir gads,
Lai jauna ir laime,
Tik bijušie draugi,
Lai paliek tie paši!
Kad celsies tu un blakus būšu
saņemšu es visu dūšu,
no gultas lauka nelaidīšu,
brokastis tev pienesīšu,
mīlas lietas pastāstīšu,
un masāžu vel uztaisīšu.
Gribi tici, gribi nē,
bet tā tas notiek pasaulē.
Pa dzīves raibajām notīm
Mēs skanīgi ejam.
Pa dzidro oktāvu kalniem
Augšā un lejā.
Tā melodija, ko dziedam,
Kas to ir devis?
Un tā ir dziesma, kas paliek,
Paliek aiz tevis.
G.Račs
Sky is blue
And I love you
Rose is red
Come to my bed!
Ir katram gadam laimes brīdis savs –
kā katram rītam sava gaišā mala.
Mīļš cilvēks atnāk, pieliecas pie auss
un pačukst tev par savu sapņu salu.
Un katram gadam ir savs rūpju laiks –
čiepst putnu ligzdās bērnu mutes platās.
Pat sētas vītolam tik norūpējies vaigs,
un ievai upmalā nav laika ķemmēt matus…
Vēl katram gadam ir savs svētvakars,
savs slieksnis balts, aiz kura atstāt bēdu:
pie loga putenis tik tīru dvieli kar,
un egles apsnigušās pilnas baltu vēdu.
Kas spīdēja, kas vizēja
Papardīšu krūmiņā?
Tautu dēla acis dega
Uz meiteņu augumiņu.
Šai naktī svētajā
No debesīm krīt zvaigzne kāda
Un mūsu sirdīm klusi
Mīlestības ceļu rāda.
Jaunajā gadā lai spožāk mirdz zvaigznes,
Ziemeļu vēji un puteņi rimst.
Jaunajā gadā lai vairāk ir laimes,
Labas domas un darbi lai dzirkst.
Es nopinu ganīdama,
Debestiņu vainadziņu.
Nu ap mani bites dūca,
Nu ap mani tautu dēls.
Lai nākdama, kas nākdama,
Lieldieniņa tā atnāca,
Ar raibām oliņām,
Ar siltiem pīrāgiem.
Bez mīlestības suņi gaudo,
Bez mīlestības rozes vīst,
Bez mīlestības žēli ņaudot
Pa jumtiem naktī runči klīst.
Ko pateikt vairs var vārdi,
Kad visa zeme skan?
Tev veras saules vārti
Un tava dvēsele man.
Un kamēr visi vārdi klusē,
Tikmēr acis var labāk redzēt!
Cik ļoti mēs viens otru mīlam,
Un mīlēsim ilgi, ilgi!
Es pateicos tev, mīļā, labā skola,
Par rīta sauli, ko mums liki plaukstās:
Mēs paņemam no tavas klases sola
Sev līdz ar sauli sapņu zvaigznes augstās.
Es pateicos tev skolotāj, mans sirmais,
Par sirdi liesmaino, ko tu mums devi:
Tu lielās dzīves ceļā biji pirmais,
Kas atrast mācēji mums pašiem sevi.
Par tavu balto bērzu maigām šalkām,
Kas mūža pavasariem pāri skries,
Par tālu gaitu nebeidzamām alkām
Tev skola vienmēr nāksim pateikties.
/Jāzeps Osmanis
Vārda dienā neķer mušas,
Iedzer vīnu, saņem bučas,
Un lai sirdij jautrāk kļūtu
Apēd gabaliņu - kūku!
Viena cilvēka smaids
Liek Tev justies labi...
Viena cilvēka apskāviens
Liek Tev lidot..
Bet ir kāds, kurš tev blakus..tajā brīdī..
Ir visa pasaule.
Draudzība ir zelta stīga,
Pārrausi vairs nesasiesi,
Un, ja tomēr sasiet spēsi,
Mezglu tomēr nenoslēpsi!
Viena asara par tevi,
Viena asara par mums.
Kaut gan pilnu bēdu diena
Mīlu, mīlu tevi es.
Kādu rītu, pamostos
Iztaipos un žāvājos.
Pēkšņi dzirdu nočab kas
Bailes manīm piezogas.
Vēro mani svešas acis,
Kas gan ir pie manis nācis?
Redzu es mazu vīru,
Sārtu mici,muti tīru
Mazais vīriņš nočukst klusi-
Ziemassvētki atnākuši.
Ieklausies klusumā,
Ieklausies sirdī,
Ieklausies mīlestībā
Un glabā šo dziesmu sevī.
Un tici..
Jo mīlestība paliek te,
Pie tā, kas tic.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai aiziet pie Tevis un palūko,
Kā Tev šais Ziemassvētkos iet?
Lai uzliek roku uz pleca,
Un nekad vairs nenoņem nost.
Lai liktens asie zobi,
Jauns brūces vairs nespēj kost.
Es palūgšu baltajam enģelim,
Kurš man tik pazīstams šķiet -
Lai pēc tumsas atnāk gaisma,
Un projām vairs neaiziet!
Balta mana māmuliņa
Balti mani audzināja
Pati sevi netaupīja
Balti mani audzinot.
Ziemassvētki ir ceļā,
Mieru dvēselēs aust.
Tiek ar Adventes laiku
Katrai sirdij tā pausts.
Katram svētības mirklis
Adventes laikā dots,
Ieairēt saules mirkļos,
Mūžību vainagot.
Debesu liedagi sniegos,
Pārslas uz zemi krīt,
Ziemassvētki jau ceļā
Pasauli sasildīt.
Sniedziņš tumšas egles sedz,
Smagi noslīgst zari.
Katrā zarā sveces dedz
Zelta mēness stari.