joann23 stāsta: Sievietēm ir 3 veidu mašīnas - forša, sūds un šitādu es sev gribētu.
Skolotāja stundā liek bērniem izdomāt teikumus, lai tajos būtu - laikam jau, un - tāpēc, ka. Pirmā pabeidz Anniņa un skolotāja liek viņai nolasīt savus teikumus:
-laikam jau būs lietus, tapēc ka bezdelīgas zemu lido.
-labi Anniņ.
Nākošais paceļ roku Pēterītis:
-lūdzu Pēterīt, - saka skolotāja.
-vecmāmiņa paņēma avīzi un aizgāja uz tualeti.
-bet kur tad ir - laikam jau, un - tāpēc ka? - jautā skolotāja.
-laikam jau di*st, tapēc ka brilles uz galda palika. - atbild Pēterītis.
Divi lāči sarunājas. Viens prasa otram:
- Klau tu nezini no kā taisīts Mēness?
Otrs smejoties atbild:
- No medus! Vai tad tu neesi dzirdējis par medus mēnesi?
Skolas direktors lūdz Jānītim 4. stāvā nokrāsot logus. Pēc pāris stundām Jānīitis ieiet direktora kabinetā un jautā:
- Sakiet vai rāmjus arī vajadzēs krāsot?
Kādai gimenei bija kaķis, ļoti vecs un slinks.
Sieva saka: Ved to kaķi prom.
Vīrs aizved arī. Aizved aiz pilsetas - kaķis atgriežas atpakaļ mājās.
Aizved aiz 7 valstīm - atkal kaķis mājās.
Virs zvana sievai un prasa: Kaķis mājā?
Sieva saka: Jā.
Vīrs: Iedod viņam telefonu, lai varu paprasīt atpakaļ ceļu! : D
Puisis sēž zoodārzā uz soliņa un pīpē kāsi. Te piepeši uzrodas policists. Puisis paspēj kāsi aizmest, tomēr policistam viņš šķiet aizdomīgs:
- Pīpē zāli?
- Nu, ko jūs! Protams, ka nē!
- Labi, tūlīt pārbaudīsim.
Policists aizved puisi līdz ķenguru aplokam un prasa:
- Kas tas tāds?
Puisis kādu laiku uzmanīgi skatās uz dzīvnieku un tad saka:
- Zaķis. Apmēram gadus 40 – 45 vecs.
Hokeja Dievs laukumā, Svētīts lai top Tavs vārds,
Lai nāk Tava piespēle,
Tavs plāns, lai notiek kā vārtu priekšā, tā arī aiz vārtiem.
Mūsu dienišķo uzvaru dod mums šodien,
Un piedodi mums mūsu skaļās balsis, taures un bungas,
Bet atpestī mūs no zaudējuma somiem,
Jo tev pieder ķivere, ripa, hokejnūja un tiesnešu brigāde,
Mūžīgi mūžos. Sarauj.
Tēvs un dēls ieiet lielveikalā, un kad viņi iet garām prezervatīvu stendam, dēls jautā tēvam, kādēļ plauktā ir tik daudz dažādu prezervatīvu paku.
Tēvs atbild: Labi, redzi to paku ar trīs prezervatīviem? Tā būs tev, kad tu iesi vidusskolā. Divi piektdienas vakaram un viens sestdienas vakaram.
Dēls jautā tēvam: Kam vajadzīga paka ar sešiem prezervatīviem?
Tēvs atbild: Tas būs tev, kad tu mācīsies augstskolā. Divi piektdienas vakaram, divi sestdienas vakaram un divi svētdienas rītam.
Tad dēls jautāja tēvam par paku ar divpadsmit prezervatīviem. Tēvs atbild: Tas būs tev, kad tu apprecēsies. Viens janvārim, viens februārim, viens martam, viens.
Dabas pētnieks atgriežas no vairākus gadus ilgušas Āfrikas ekspedīcijas. Izkāpj no lidmašīnas apkrāvies ar ceļasomām un ar mazu pērtiķīti uz pleca. Viņu uzreiz apstādina kolēģi:
- Nu, kā gāja?
- Viss kārtībā, normāla ekspedīcija.
- Nu, un kādas tur, Āfrikā, sievietes?
- Laiks gan tur šausmīgi karsts.
- Bet sievietes, sievietes?
- Jā un ziloņi tur sastopami milzīgos baros.
- Kādi ziloņi, mēs tev par vecenēm prasām!
Šajā brīdī pertiķītis uz pleca sāk dīdīties un saka:
- Tēti, nu ko tu lauzies! Pastāsti taču viņiem, kādas tur vecenes.
klavs stāsta: Алло, полиция? - Да, слушаем. - Скорее приезжайте, меня здесь насилуют! - Куда? - Уже в жопу! - Да хоть в ухо - ЕХАТЬ КУДА?
Pilsētas centrā ielas malā guļ kāda sieviete. Policists pieiet un jautā:
- Kundze, vai jūtaties slikti? Es tūlīt izsaukšu Neatliekamo palīdzību.
- Paldies, tas nav vajadzīgs! - mierīgi atbild guļošā. - Es vienkārši ieņēmu vietu, lai vīram būtu, kur novietot auto.
Uzņēmumā blonda sekretāre sarunājas pa telefonu ar sadarbības partneru pārstāvi.
- Atsūtiet mums invoisu, lūdzu! – viņš saka.
- Neko nedzirdu! – viņa atbild.
- Atsūtiet invoisu!
- Ko atsūtīt? Nesapratu!
- Invoisu, velns ir ārā! Saukšu pa burtiem: Inta, Nelda, Viktors, Ojārs, Inese, Sandis, Uģis!
- Hmm, bet kas īsti ir visi šie nosauktie cilvēki?
Hakeris, kurš pārkvalificējies par mācītāju, atlaiž grēkus (pilnīgā pālī):
Lai tev palīdz F1 un sargā F2! Svētā Ctrl, Alt un Delete vārdā, ENTER!
Sarunājas divi ilgi neredzējušies paziņas.
-. un kā tad tev personīgajā dzīvē? Viss kārtībā?
- Jā, viss ir absolūtā kārtībā!
- Sieva, bērni.
- Tu ko? Es taču teicu, ka viss ir kārtībā – ne sievas, ne bērnu!
Pārdodu grāmatu kā nopelnīt miljonu.
Cena viens miljons.
krots4 stāsta: Sieva tualetē uzkāpusi uz svariem un priecīgi iesaucas, lai vīrs virtuvē arī dzirdētu - Mīļais, esmu nometusi 5 kg! Vīrs gan drusku pabrīnās, bet cenšas būt iecietīgs un atzinīgi nosaka - Lieliski, mīļā, tikai neaizmirsti pēc sevis ūdeni noraut!
No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru reizi tās nācās pārstumt tās no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. Muskuļi ir jātrenē, viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā - Bet manējais vakar:
a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles,
b) visu dienu nogulēja zem mašīnas,
c) apēda nedēļas kotlešu krājumus,
d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu,
e) atkal smēķēja tualetē,
f) teica, ka seriāli notrulina,
g) visu vakaru skatījās boksu,
h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu,
i) ir draņķis un asinssūcējs.
Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk.
* Pirmais atklājums: viņš ir.
* Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams - Ko pagatavot vakariņās? mani satrieca vairāk par - Būt vai nebūt. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: Vai mums ir kas garšīgs? skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu - Vīriešu ēdiens, 10 kg. Nopirki, un diena brīva.
* Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet. atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie pierādījumi tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus.
* Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda poliklīnika izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu no necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes Sports.
* Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš,
cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs:
a) labrīt, dārgā,
b) kas mums ir vakariņās, mīļā,
c) nāc pie manis.
Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu
balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu:
- Piespēli, padod piespēli, es teicu!
- Nu mēsluvabole.
- Andri, padod alu.
* Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: Paej nost no ekrāna!
* Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās:
a) vieta pie galda,
b) mīļākais krēsls.
Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu.
* Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole.
- Ar ko tu runāji pa telefonu?
- Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā?
- Kur biji no četriem līdz pieciem?
- No kurienes tev šie auskari?
Atbildes:
- ar draudzeni;
- mans brālis;
- frizētavā;
- tu uzdāvināji.
* Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās.
Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: Es ciešu no saskarsmes trūkuma! Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu? jautāju. Ieiešu dušā, - attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē.
* Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti. Man sāka lobīties āda uz sejas.
* Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos un uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm.
* Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. Es tevi mīlu, teica viņš, sniedzot ziedus.
* Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.
No Fizikas fakultātes tiek atskaitīts students, kurš drīz vien iestājas Teoloģijas fakultātē. Kādu dienu viņš lekcijā kārtējo reizi aizmidzis, ko pamana pasniedzējs un jautā:
- Atbildi, lūdzu, kas ir dievišķais spēks?
Students, acis neatvērdams:
- Tā ir dievišķā masa, kas sareizināta ar dievišķo paātrinājumu.
Saksaņā ar kdāas agnļu uvinersitātets pjuētīmu, nav sravīgi kādā scbeīā ir
srakātoti bturi vārdā, veigīni savgīri, lai primias un pdējais butri btūu
saāvs vtieās. Pēārijie var būt plniīgi saukjati un jūs jjooprām veiēarst
lsīat bez pomblrēām. Tas ntoeik tēpāc, ka paratsi mēs naeālsm kratu btruu
atsšeiķvi, bet gan vrādu kā vneiu velesu.
vampirella stāsta: Kāpēc blondīnes neēd skābētus gurķus? Nevar galvu burciņā iebāzt.
Dzīvoja reiz lācis Vimpis, kam bij liels un spalvains. roka.
Baidījās tas no tā Eža, kam bij liela dziļa. deguns.
Tad viņš uzdejoja Tutti frutti, jo lapsai bija lieli. acis.
Vīrs sēž mašīnā un pīpina. Sieva izkaras ārā pa logu un saka: - Es tev jau tūkstoš reizes teicu, ka būšu pēc 2 minūtēm!
Smēķētājiem paredzētajā vagonā iekāpj sieviete. Viņa ieiet kupejā, apsēžas pretī kungam, kurš pīpē pīpi, un nervozi paziņo:
- Ja jūs būtu īsts džentlmenis, tad pārstātu pīpēt brīdī, kad kupejā ienāk dāma!
- Jā jūs būtu dāma, tad nekāptu smēķētājiem paredzētajā vagonā! - vīrietis atbild.
- Ja jūs būtu mans vīrs, es jums iebarotu indi!
Vīrietis, kundzi nopētījis, atbild:
- Ja jūs būtu mana sieva, es to apēstu ar vislielāko prieku!
Divas iereibušas blondīnes strīdās uz tilta:
- Tā ir Daugava!
- Nē, Lielupe!
- Daugava!
- Lielupe!
Strīda karstumā viena novelk drēbes un nolec no tilta.
Pēc brīža atgriežas.
- Nu kurai bija taisnība?
- Nevienai. Tā ir Jūrmalas šoseja.
Tēvs pārnāk mājās un pieķer savu meitu mīlējamies ar puisi. Puisis domā - nu tik sāks man morāles lasīt, tēvs pieiet klāt puisim un prasa: Jaunais cilvēk, vai jums ir izziņa, ka neesat slims ar AIDS?
Puisis (pakalpīgi): Jā, jā! Protams! Man ir! Tēvs: Tagad doši varat to mest laukā.
Jautājums: Kurš radījums diennakts laikā maina savu svaru no 300 kilogramiem līdz pat 30 gramiem?
Atbilde: Vīrs.
Jautājums: Kāpēc?
Atbilde: Agrs rīts. Sieva sauc vīram: Celies, begemot!
Pusdienas laiks. Sieva atnes vīram zupas šķīvi, uzmet uz galda un noburkšķ: Rij, suns tāds!
Vakars. Sieva taisās uz gultu un aicina vīru: Manu pelēn, nāc pie manis!
Ir divu veidu strausi pelēkais un zilais. Pelēkais, kā jau parasts strauss, bāž galvu zemē, bet zilais to tik gaida.
Tirgū.
- Vai jūs, lūdzu, varētu nosvērt šo pirkumu? - jautā pircējs pārdevējai.
- Protams! Tieši kilograms. Bet kas tas ir?
- Pusotrs kilograms gaļas, kuru pie jums nopirku tieši pirms desmit minūtēm!
Atnāk mužiks pie ārsta. Novelk bikses, a tur centimetru garš.
Ārsts:
- Zhaluitjes?
Mužiks:
- Njet hvastajusj?
Cirks. Klaunu priekšnesums. Pēkšņi no tribīnēm balss: Klauni - pi****si, viņiem lūpas krāsotas.
Priekšnesumi turpinās. Akrobāti. Atkal balss no tribīnēm: Akrobāti - pi****si, viņiem apspīlēti kostīmi.
Akrobāti beidz priekšnesumu, iziet konferensē un piesaka: Tagad Jūs redzēsiet nāves numuru - kritienu no cirka kupola uz betona plāksnēm.
Nodziest gaisma, klusums, pēkšņi no tribīnēm balss: Pi****si, uz kurieni Jūs mani nesat?
