Joki un Anekdotes

No rīta, apmeklējot tualeti, es pamanīju, ka tualetes poda vāks ir pacelts. Tā sākās jauna ēra manā dzīvē. Mājās apmeties vīrietis. Katru dienu kāpa manam mincim uz astes, taisnojoties, ka netīšām. Mācīja mani orientēties pēc zvaigznēm. Un nez kāpēc uzdāvināja man piepūšamo gumijas laivu. Viņš modināja mani naktīs ar skūpstiem, nošķaidīja vannas istabā spoguli ar zobupastu un ziemā dāvināja zemenes. Īsāk sakot, bija neatvairāms. Manā mājā parādījās mūzikas centrs un hanteles. Mūzika skanēja no rīta blīdz vakaram. Hanteles gulēja zem gultas bezdarbībā. Sūcot paklāju, man katru breizi tās nācās pārstumdīt no viena kakta uz citu. Viesi vienmēr aiz tām klupa un krita. Kaimiņiene teica, ka tie dzelži maitā viesistabas estētisko izskatu. Neizturējusi es piedāvāju tās aizvākt uz pieliekamo. Mīļotais iedegās niknumā un atgādināja, ka vesels gars mājo tikai veselā miesā. Un izrādījās, ka viņš jau ir noskatījis svaru stieni sporta preču veikalā. “Muskuļi ir jātrenē,” viņš teica. Toties man tagad vienmēr pa ķērienam bija skūšanās putas. Un galvenais, es pilntiesīgi varēju piedalīties draudzeņu sarunā “Bet manējais vakar”: a) līdz rītam spēlēja kompjūterspēles, b) visu dienu nogulēja zem mašīnas, c) apēda nedēļas kotlešu krājumus, d) sasita tasīti un apmainīja izdegušu lampiņu, e) atkal smēķēja tualetē, f) teica, ka seriāli notrulina, g) visu vakaru skatījās boksu, h) noslēpa manu telefonu grāmatiņu, i) ir draņķis un asinssūcējs. Īsāk sakot, kopdzīve ar vīrieti atnesa man kaudzi atklājumu. Patīkamus un ne pārāk. * Pirmais atklājums: viņš ir. * Otrais atklājums: viņš vienmēr grib ēst! Kafija un mandarīns brokastīs viņu neapmierināja. Mājās parādījās manis neieredzēti produkti: sviests, speķis, cukurs, šņabis, makaroni. Majonēzes reitings uzlēca līdz debesīm. Sieviešu žurnālos es sāku pievērst uzmanību kulinārijas receptēm. Bet mūžīgais jautājams “Ko pagatavot vakariņās?” mani satrieca vairāk par “būt vai nebūt”. Es no niknuma kvēloju. Es bez pārtraukuma kaut ko cepu, vārīju, rīvēju un garšoju. Es pieņēmos svarā par trīs kilogramiem. Mīļotais vienmēr bija gatavs kaut ko apēst. Kad viņš ar frāzi: "Vai mums ir kas garšīgs?" skatījās ledusskapī 10 minūtes pēc pusdienām, man viņam gribējās iespert. Un aizcirst durvis. Es sapņoju, lai veikalu plauktos parādītos produkti ar uzrakstu: "Vīriešu ēdiens. 10 kg." Nopirki, un diena brīva. * Trešais atklājums: viņš slēpa zeķes. Ceru, ka ne no manis. Nē, nu tas, ka viņš tās valkāja, protams, man nebija noslēpums. Manu acu priekšā viņš nelietoja autus un nestaigāja basām kājām. Viņš izmantoja pēdējos civilizācijas sasniegumus tekstilrūpniecībā, bet… atnācis no darba, viņš pirmām kārtām atrada klusāku vietiņu un tur, kā tāds kāmītis, pirms tam satinis mazā kamolītī, paslēpa zeķes. Un nekāda iespaidošana nelīdzēja, lai šie “pierādījumi” tiktu nogādāti vismaz līdz vannasistabai. Ar maniakālu stūrgalvību mans mīļais glabāja zeķes zem dīvāna, zem krēsla un, liekas, bija gatavs noplēst grīdas līstes, lai tikai tur varētu noglabāt savus dārgumus. * Ceturtais atklājums: viņš rakstīja testamentu katru reizi, kad viņam sāpēja zobs vai sākās iesnas. Viņš stenēja, uhināja un īdēja kā ievainots bizonis. Pēc vārda “poliklīnika” izdzirdēšanās viņam sākās smakšanas lēkmes un viņš klauvēja pie manas žēlsirdības, lūdzot viņu piebeigt lai tikai izbēgtu necilvēciskām mokām. Turot mani pie rokas, viņš cēlsirdīgi deva padomu pirms pārdošanas pārkrāsot veco opeli. Un, kā jau īsts vīrietis, aizturot raudas pirms nāves, šķīrās no sev sirdij tik mīļām lietām: mūzikas diskiem, mobilā telefona un avīzes “Sports”. * Piektais atklājums: viņš prata klusēt. Viņš spēja veselu vakaru nosēdēt, blenžot televizora ekrānā un neizdvest ne vārda. Ja viņam dotu vaļu – viņš, cilvēks, kurš zināja divas valodas un kuram bija augstākā izglītība, iegrožotu saziņu ar mani trīs frāzēs: a) “labrīt, dārgā”, b) “kas mums ir vakariņās, mīļā”, c) “nāc pie manis…” Taisnības labad gan jāpiebilst, ka viņa sarunas ar māti un saviem paziņām arī neizcēlās ar īpašu daiļrunību. Bet viņa attiecības ar labāko draugu balstījās uz kopīgu futbola spēļu skatīšanos un iespaidīgu komentāru birdināšanu: - Piespēli, padod piespēli, es teicu! - Nu mēsluvabole. - Andri, padod alu… * Sestais atklājums: spējot dienām klusēt, viņš necieta klusumu. Šo paradoksu es tā arī nespēju saprast. Nepietiek ar to, ka muzikālajam centram viņš pieskārās biežāk nekā man, viņš nekad neatrāvās no televizora, pārslēdzot kanālus gaismas ātrumā. No sākuma līdz beigām mans mīļais skatījās tikai ziņas un sporta pārraides. Visu pārējo laiku viņš spaidīja pulti. Bildītes uz ekrāna zibsnīja kā mežonīgā kaleidoskopā. Man no tā reiba galva. Un nedod dievs nejauši nostāties uz līnijas starp viņu un televizoru. Momentā sekoja ass, diplomātisks demaršs: “Paej nost no ekrāna!” * Septītais atklājums: viņš greizsirdīgi sargāja savu teritoriju. Viņa īpašumā skaitījās: a) vieta pie galda, b) mīļākais krēsls. Pat viesi nedrīkstēja sēdēt uz viņa ķeblīša virtuvē. Un nabaga kaķis kā lode izlidoja no mīkstā krēsla, tikai izdzirdot pazīstamos smagos soļus. Es robežas nepārkāpu. Sievišķīgā intuīcija man teica priekšā, ka labāk netīkot uz vīrieša troni, viņa svēto krūzīti un majestātiskajām čībām. Turpretī var paslēpt nīstās hanteles vai pat nodot tās metāllūžņos – mans dārgais sportists vērtīgo mantu zudumu diez vai pamanītu. * Astotais atklājums: uzraudzība un kontrole. * Ar ko tu runāji pa telefonu? * Kas ir tas briļļainais tips fotogrāfijā? * Kur biji no četriem līdz pieciem? * No kurienes tev šie auskari? Atbildes: ar draudzeni; mans brālis; frizētavā; tu uzdāvināji. * Devītais atklājums: es vairs nevarēju stundām gulēt aromātiskajās vannās. Mans deviņdesmitkilogramīgais zaķītis par katru cenu centās iekļūt telpā. Te viņam steidzami bija nepieciešama zobu suka. Te asa vajadzība apskatīt jau divus mēnešus pilošo krānu. Te interesēja, vai viņš ievietosies vienā vannā kopā ar mani un cik daudz ūdens izspiedīs Arhimēda likums. Te viņam pēkšņi bija kļuvis skumīgi vienam un viņš dīdijās gar durvīm, klauvējot pie manas sirdsapziņas: “Es ciešu no saskarsmes trūkuma!” Taču man atlika tikai iziet, kā cietušais tūlīt atgriezās savā krēslā. “Ei, un kā tad ar Arhimēda likumu?” jautāju. “Ieiešu dušā,” attrauca mīļais un iebadīja degunu avīzē. * Desmitais atklājums: viņam auga bārda. Auga, protams, arī līdz tam laikam kad sākām dzīvot kopā. Taču agrāk uz randiņiem viņš nāca gludi skuvies. Tagad redzēju viņu gandrīz cauru diennakti… Man sāka lobīties āda uz sejas. * Vienpadsmitais atklājums. Viņš neatcerējās mūsu svētku datumus!!! Nemaz. Amnēzija. Izlases veida zudumi atmiņā. Viņš atcerējās Bastīlijas ieņemšanu, auto tehniskās apskates dienu. Un dienu, kad viņu iesauca armijā. Taču mana dzimšanas diena nu nekādi nespēja nostiprināties nevienā no divām viņa puslodēm. Kaut gan, es domāju, viņš palaistu garām arī Jauno gadu, ja nebūtu vispārīgās ažiotāžas masu saziņas līdzekļos. Un uz ielas. “Uz ielām parādījušās tantes ar eglītēm. Laiks pirkt šampanieti,” tika dziļdomīgi secināts. * Divpadsmitais atklājums: viņš izrādījās briesmīgi nepraktisks. Viņš nemācēja plānot mūsu budžetu. Aizejot pēc pārtikas, viņš atnesa piecas pudeles alus, čipsu paku un saldējumu. Kautrējās ņemt atlikumu. Tirgū nemācēja kaulēties. Pirka visu, ko iesmērēja tirgus sievas. Un vienreiz kartupeļu vietā atnesa rozes. Es tikai nopūtos. “Es tevi mīlu,” teica viņš, sniedzot ziedus. * Divpadsmitais ar pusi atklājums: viņš mani mīl.

Ilze aizgāja nodot asinis, viņa saka ka viņa bija pie asinsūcēja

Lacis iekrit bedre. Zakis to pamana , pieiet klat bedrei un saka " ha,tagad tevi mednieki nosaus un apedis " iet zakitis prom un doma - nee,par maz pateicu,un iet atpakal... "ha , un tu nekad vairs neredzesi savu gimeni.. (uzsplauj virsu) " un iet prom... iet,iet un doma- nee,par maz pateicu,un iet atkal atpakal.. pieiet zakis klat bedrei un skatas-tur neviena nav... Zakitis jut,ka pie pleca sim pieskaras kada LIELA un smaga kepa.. Zakitis pagriezas-a tur Lacis.. Zakitis lacim saka " Lacit-tu neticeesi.. es atnacu atvainoties"

Bērns atnāk no skolas uz majām un klauvē pie durvīm. Tur mājā atbild mamma: "Kas tur?" "Mamma, tā esmu es." "Nē, mamma esmu es!"

Ko vīrietis grib dzirdēt no sievietes pirmajā randiņā - šeit viss ir tik dārgi, varbūt uzreiz braucam pie manis?

Pazīmes- CS atkarīgam spēlmanim. 1. No rīta tu centies defused savu modnātāju. 2. Kad no rīta kavē skolu tu skrien ar nazi, jo domā, ka tā būs ātrak. 3. Tu sauc direktoru par adminu. 4. Tu saki, ka tev ir bail, ka tevi izbanos no skolas. 5. Kad tu skrien un piekūsti, tu saki: apriebās jau šitie lagi. 6. Jā vai nē vietā tu saki ""affirmitive"" un ""negative" . 7. Tev nav bail nomirt, jo domā, ka nakamajā raundā atkal paradīsies. 8. Tu met bundžas pa citiem domājot, ka tās ir granātas. 9. Tu skrien durvīs domādams, ka tās atvērsies. 10. Kad trāpi kādam pa galvu, tad saki ""headshot" . 11. Tu centies izmantot WH, lai skatītos TV no citas istabas. 12. Kad aizej uz kino un tur vairs nav biļešu, tad saki:"Velns, serveris ir pilns!

Cirks. Klaunu priekšnesums. Pēkšņi no tribīnēm balss: "Klauni - pi****si, viņiem lūpas krāsotas." Priekšnesumi turpinās. Akrobāti. Atkal balss no tribīnēm: "Akrobāti - pi****si, viņiem apspīlēti kostīmi." Akrobāti beidz priekšnesumu, iziet konferensē un piesaka: "Tagad Jūs redzēsiet nāves numuru - kritienu no cirka kupola uz betona plāksnēm." Nodziest gaisma, klusums, pēkšņi no tribīnēm balss: "Pi****si, uz kurienu Jūs mani nesat !!??!!

divi draugi sez teatri skatitaju zale, peksni vienam loti sagribas uz toleti. sis tumsa iziet , nesaprot, kur ta isti atrodas. beidzot atrod kadu tumsu telpu un podam lidzigu trauku. nokartojas. adgriezas un vaica otram, vai notika kas interesants, kamr es nebiju tu zini ja! kads tips vienkaarsi uznaca uz skatuves un pilnigi nekaunigi nokartojas vaze!

Jauns pareizticīgo priesteris gatavojas novadīt savu pirmo dievkalpojumu. Tā kā viņš baidās, ka aiz uztraukuma var ko sajaukt, vecāks priesteris viņam iesaka "ostogramitsja", t.i. iedzert 100 gramus. Nākamajā dienā pēc dievkalpojuma abi priesteri atkal tiekas: - Nu, kā es novadīju dievkalpojumu? - Nu, tā neko, bet ir dažas problēmas: 1) Tu nevis "ostogramilsja", bet "opollitrilsja" (t.i. izdzēra puslitru degvīna); 2) Pie altāra ir jāpieiet, nevis jāpierāpo; 3) Mantija džinsos nav jāsabāž; 4) Dievkalpojuma laikā var pieminēt tikai Dievmāti, nevis kādu citu māti; 5) Ar kvēpināmo trauku māj uz priekš un atpakaļ, nevis to vicina virs galvas; 6) Lūgšana jānobeidz ar vārdu "Āmen", nevis "pizdec"; 7) Un visbeidzot- kas Tev iestāstījis, ka Jēzus gāja bojā 1943. gadā, pie Staļingradas?

Skolotāja prasa Jānītim""Cik tev gadu" -Nezinu -Cik pasaulē zvaigzņu -nezinu -Kur tavs tēvs strādā -nezinu Kur tavs tēvs pakar drēbes -nezinu Cik tev gadu -nezinu Jānīts aiziet mājās un prasa tētim"Cik pasaulē zvaigžņu -milions -Kur tu strādā -policijā -Kur tu pakar drēbes? -uz pakaramā Cik tev gadu? 9 Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa Jānītim Cik pasaulē zvaigžņu 9 Ciktev gadu milions kur tavs tevs kar drebes policijā kur tavs tēvs strādā uz pakaramā

Sieviete bez vīrieša-Kā blusa bez suņa.Dzīvot var bet nav kam kost! :D

skolotāja saka jānītim ka uz rīdienu jāiemācās 3, teikumi jānīc iet uz māju dzird māsa baro krkadīlu ham ham ..... iet tālāk dzird parādio dzied meitene o beibe nedari tā, o beibe nedari tā, turpina iet un dzird bērni smilšu kastā kaujas un saka tarzāns bez biksēm, tarzāns bez biksēm! rīts jānīts iet uz skolu... un skolotāja saka nu sāc... jānīts sāk. ham ham .... skolotāja. es tūlīt izsaukšu direktoru ja tu tā turpināsi jānīts. o beibe nedari tā ,o beibe nedari tā skolotāja. tu vispār zini kas ir direktors jānīts. tarzāns bez biksēm, tarzāns bez biksēm!!!!!!

Jautājums: Kurš radījums diennakts laikā maina savu svaru no 300 kilogramiem līdz pat 30 gramiem? Atbilde: Vīrs. Jautājums: Kāpēc? Atbilde: Agrs rīts. Sieva sauc vīram: „Celies, begemot!” Pusdienas laiks. Sieva atnes vīram zupas šķīvi, uzmet uz galda un noburkšķ:”Rij, suns tāds!” Vakars. Sieva taisās uz gultu un aicina vīru: „Manu pelēn, nāc pie manis!”

Kalniņu pāris devies ceļojumā uz Kanāriju salām.Lidostā,neilgi pirms došānās uz lidmašīnu, Kalniņš skumīgi saka: -Es vēlos,kaut būtu paņēmis līdzi televizoru... Sieva: -Dulls esi,vai?!? -Redzi,dārgā,mūsu biļetes palika uz televizora...

Vinnijs Pūks ar Sivēntiņu guļ abi galīgi pohaini no rīta blakus pamostās!!! vinnijs- Sivēntiņ tu dračī??? sivēntiņš-jāā!!!! vinnijs-tev ir labi??? sivēntiņš-jā!!! vinnijs-a tu gribi lai tev noiet??? sivēntiņš-jā!!! vinnijs-nutad dročī savu nevis manu!!!

Skolotāja prasa Jānītim""Cik tev gadu" -Nezinu -Cik pasaulē zvaigzņu -nezinu -Kur tavs tēvs strādā -nezinu Kur tavs tēvs pakar drēbes -nezinu Cik tev gadu -nezinu Jānīts aiziet mājās un prasa tētim"Cik pasaulē zvaigžņu -milions -Kur tu strādā -policijā -Kur tu pakar drēbes? -uz pakaramā Cik tev gadu? 9 Jānītis aiziet uz skolu un skolotāja prasa Jānītim Cik pasaulē zvaigžņu 9 Ciktev gadu milions kur tavs tevs kar drebes policijā kur tavs tēvs strādā uz pakaramā

Parkā satiekas četri pensionāri un sāk lielīties. Pirmais: "Manam dēlam pieder bagāta firma, nesen viņš vienam draugam dzīvokli nopirka." Otrais: "Mans dēls strādā starptautiskā kompānijā. Nesen viņš vienam draugam jaunu auto nopirka." Trešais: "Mans dēls strādā bankā, nesen viņš kādam draugam bezprocentu kredītu izgādāja." Ceturtais: "A mans puika ir gejs. Nesen viens mīļākais viņam dzīvokli nopirka, otrs - mašīnu, bet trešais bezprocentu kredītu izgādāja."

viens virietis prasa vienam vecitim kuuur irr tolete:vecitis atbild tur gaitena gala!!!!! iet,iet nevareja nociesties preti vinam nak velviens virietis tas prasa kur ir tolete:vins saka SEKOJIET TAI BRUNAJAI SVITRINAI!

Divas blondīnes sēž pieturā,
Viena prasa: Ar kuru brauksi?
2. un tu? -5
Piebrauc 25 autobuss,
blondīnes priecīgas sauc: Jē mēs braucam kopā!!

Divas blondines iestregusas lifta, loifs nekustas,gaisma nesledzas, viena blondine paklup un atsitas ar galvu pret pogu un lifts sak braukt Vina saka stulbene ar galvu domat vajag.

Vinnijs Pūks griež matus sivēnam. Vinnijs Pūks iesaucas: Tev ausis vajaga???? Sivēns: Jā, jā protams!!! Še ņem ja jau vajag !!D

Kakoj teļefon firmi "Prelosers"? Operatoram bija nepieciešamas kādas piecas minūtes, lai atpazītu firmu "Preiļu siers". "Paldies, es apmierināšos ar šo informāciju," teica laimīgais klients.

Situ savas utis. Tagad izlasi no otra gala!

Dullais ieiet veikalā un jautā ""Vai jums ir krāsainie televizori?"" pāedevēja atbild ka Jā!Un dullais saka tad man lūdzu zaļo!

Hokeja Dievs laukumā, Svētīts lai top Tavs vārds, Lai nāk Tava piespēle, Tavs plāns lai notiek kā vārtu priekšā, taa arī aiz vārtiem. Mūsu dienišķo uzvaru dod mums šodien, Un piedodi mums mūsu skaļās balsis, taures un bungas, Bet atpestī mūs no zaudējuma SOMIEM, Jo tev pieder ķivere, ripa, hokejnūja un tiesnešu brigāde, Mūžīgi mūžos, Sarauj. Kā lamājas dažādu profesiju pārstāvji: Dārznieks - aizver savu pāksti, citādi dabūsi pa kauslapām, ka putekšņi vien pajuks! Prostitūta - kaut tu līkām kājām staigātu! Santehniķis - Lai pisuārs nogrābstās! Mākslas galerijas pārdevējs pie dusmas pasaka - Jeb"itāļu"vāze!! Morga darbinieks darbiniekam - ka tev kādam roka sakustētos! Mākleris - ka tev vēl vienu radinieku! Pavāri virtuvē - tavus pirkstus salātos! Zobārsts - Tu, kariess paradontais! Žoga meistars - trijdzīslu stieple! celtnieks - da, nu, tevi būvbedrē! Miskastes mašīnas operators - ka tevi konteinerī! Liftinieks - kaut tu starp trešo un ceturto iesprūstu! Vācu valodas skolotāja - Nu, jop cvai drai! Pāvests - ka tavu scepteri! Ēdnīcas darbiniece - kusties fiksāk, kotlešmasa! Profesionāls sēņotājs - es tev, cūcene, tūlīt parādīšu, kur apšu kundziņi ziemo. Govs apsēklotājs - nu, ir atkal darbā līdz plecam.. Skolas direktors - ka tavu Vovočkas māti.. Deputāts - lai Pliners nogrābstās! Kompjūterservisā - tu, vecā diskešu iekārta, nepūt man pelītes! Arhitekti - ak, tu vecais lekāl, dabūsi vienreiz pa savu velci! Diriģenti - kaut tev sol nošļuktu! Ērģelnieki - norausies pa orgānu! Maiznieki - gudrs kā kliņģera caurums! Kosmonauts - ka tevi vakuums melnajā caurumā un divpadsmit zvaigznāji pa apli! Taksometra šoferis - ka tevi pavedīšu!!!.. Konduktors - ka-tttevi-deviņas-biļetītes! Remontstrādnieka - tūlīt ar pindzeli pa reģipšiem tā dabūsi, ka visas skaidu plates pajuks! Celtnieka izbrīna sauciens - svētie ķieģeļi! Pavārs - ej tak tu iesālies! Makšķernieks - līnis tevi rāvis!!! Aptiekāra lamu teksts - Purgens tāds! Ka tevi ar vazelīnu! Zāģeris - kaut tev pautus ķēdē ierautu! Grāmatvedis - nenāc klāt, ar bilanci norausies! Pastnieks - tu, sīkpaka, nemaisies… Akvārists - kaut tev makā aļģes saaugtu! Lēni.lēni Jānīts brauca No kalniņa lejiņā.... Līgo dziesma salonā, Pats pie stūres reibumā! Nafig man tie Līgo svētki, Vienu reizi vasarā!!! Kad es gribu.Tad es dzeru, Kaut vai rīta vasarā!!! Ja vien paši jautri būsim, Papardītē laimi gūsim! Galu galā varam mēs, Sirdi zaudēt papardēs! Salatēvs pa laukiem brien, Slēpju nav jo zāle vien. Pāri plecan vilku vāle, Eglīte un jāņu zāle. Sarijušies riepu dūmus, līgotāji meklē krūmus rītam austot-Jānis klusi Streipuļo uz māju pusi.

Notikums uz ietves - jaunietis nokrīt no skrituļdēļa. Dusmīgs. Iet garām kundzīte un priecīgā balsī: "Opā, laimīti noķēri!". Jaunietis pavisam nikns: "Drīzāk nelaime noķēra mani....." :)

Viens paziņa lielās citiem: - Veči, es veikalā tikko nopirku tāāādus zābakus! Tikai iedomājieties – abi kreisās kājas un viens par otru lielāks! - Tad kāpēc tu tā priecājies? - viens no viņiem jautā. - Der kā uzlieti!!!

Dziivoja reiz laacis Vimpis, kam bij' liels un spalvains ... roka. Baidiijaas tas no taa Ezha, kam bij' liela dzilja ... deguns. Tad vinjsh uzdejoja "Tutti frutti", jo lapsai bija lieli ... acis.

Sarkanķobīte un vilks Reiz sen senos laikos dzīvoja maza čikse, kurai bija sarkana kloze, ar kuru viņa iestiloja vienmēr un visur un jutās par to fa..ing lepna.. Tādēļ visi viņu iesauca par Sarkanķobīti. Kādu rītu sarkanķobītes mutere saņēma mesidžu : "Tā ir no sencenes!" muča teica. "Bāc, sīkā.. Vecmuterei ir besis, slikts fīlings. Aizej ieposī, kas ar viņu, Sarkanķobīt, bet nenotusē nost no taciņas un pa ceļam ne ar vienu nebazarē!" I vot Sarkanķobīte rullēja uz vecmuteres būdu mežā, kas atradās riktīgākajā čuhņā. Diena bija superīga. Karoče, drīz vien Sarkanķobīte iečekoja reālas puķes. Tad viņa izfiškoja, ka varētu noraut dažas, bet ieraudzīja, ka aiz koka lupī vilks. "Čiv, riv, mazā!" viņš teica. "Vou, kas par puķēm! Kas šodien notiek? Ietusēsim?" "Sorry, es nevaru sist klaču ar frīkiem, es močīju pie vecmuteres un nedrīkstu nokavēt strelku!" šāmējā pasacīja un aizvaļīja prom, jo saprata, ka vilks šai sita kanti. A pēc stundas Sarkanķobīte jau bija pie vecmuteres hausa. Vecmučai bija galīgs pofigs uz visu un jamā durvis bija atstājusi vaļā, tāpēc Sarkanķobīte ietresīja žigli iekšā bez klauvēšanas. Vecmuterei čista izskatījās, ka ir čābīgi. "O Bļiin, kas tev par ausīm?! Čjo tik lielas?" pārsteigti prasīja Sarkanķobīte. "Galīga aita esi?! Lai labāk tevi sadzirdētu!" atcirta vecmutere. Sarkanķobīte neko nerubīja un ieskatījās ciešāk. "Oi jezus, kas par lielām acīm!" nerimās Sarkanķobīte. "Da laabi, tas ir tāpēc, lai es tevi labāk varētu redzēt!" atteica vecmutere. Bet Sarkanķobīte nebija nekāda lose, tāpēc jamai bija tāds čujs, ka kaut kas īsti nav čiki. "Oi, kāds tev liels klabeklis!" izdvesa džanga. "FAK jeel, tu čist esi galīgi tupa.. Kas tev nedalec, ka esmu vilks. Ablomījies?!" jautāja vilks un lielā džampā izleca ārā no gultas. Par laimi mežsargs, kurš bija reāls kačaks, ienesās ar saviem garajiem kātiem būdā un ar metamo (striķi) piebeidza vilku. Vīī, Sarkanķobīte bija glābta, bet šī nekādīgi nevarēja iebraukt, kur palika vecmutere. Izrādījās, ķip šī ir aizmaukusi uz tuvējo tuc-tuc.

Studenta mamma dēlam sūta vēstuli:
Sveiks Dēliņ Rakstu lēnām, jo zinu, ka tu neproti ātri lasīt. Tu nepazītu mūsu māju, kad pārbrauktu, jo mēs esam pārcēlušies. Tēvam ir jauns, ļoti labs darbs. Zem viņa tagad ir 5000 cilvēku. Viņš pļauj zāli kapos. Šī tik tiešām ir pasakaina vieta. Te ir pat veļas mazgājamā mašīna. Es gan nezinu, vai tā strādā, jo pagājušajā nedēļā ieliku mazgāties palagus un kopš tās reizes neesmu tos redzējusi. Runājot par mēteli, kuru tu gribēji, lai tev nosūtam, tēvocis Stenlijs teica, ja to sūtīsim pa pastu, tas kopā ar pogām būs pārāk smags, tādēļ mēs tās nogriezām un ielikām kabatās. Tavai māsai šorīt piedzima bērniņš. Es vēl nezinu, vai tas ir puika, vai meitene, tāpēc nevaru pateikt, vai tu esi onkulis vai tante. Pirms dažām dienām uzsprāga krāsns virtuvē. Mūs abus ar tēvu trieciens izsvieda ārā pa durvīm. Tā bija pirmā reize pēdējos desmit gados, kad bijām izgājuši kaut kur kopā. Pagājušo nedēļ lija tikai divas reizes. Pirmo reizi trīs dienas, pēc tam četras. Pirmdien bija tik stiprs vējš, ka mūsu vistas izdēja vienu un to pašu olu četras reizes. Vakar Džons nejauši ieslēdza mašīnā savas mašīnas atslēgas. Mēs pa īstam satraucāmies, jo, lai dabūtu mani un tavu tēvu laukā, bija vajadzīgas divas stundas. Onkulis Teds pagājušo nedēļ iekrita viskija mucā. Daži vīri mēģināja viņu izvilkt laukā, bet viņš pretojās un noslīka. Mēs viņu kremējām, un viņš dega trīs dienas. Kā redzi, īpaši daudz jaunumu nav, nekas sevišķs nav noticis. Tava mīlošā māte.
P.S. Gribēju Tev nosūtīt kādu naudiņu, bet biju jau aizlīmējusi aploksni.