Jukušā jūrnieka džeka un viņa mātes dziesma

Vienalga vai sadegt uz zemes,
Vai sasalt debesīs,
Es esmu vien silta gaļa,
Ko saprāts vairs nebesīs,
Kāda ēna tev pāri,
Vai tas esi tu manu puisēn,
Vai tā vēl ir dzīve māt,
Vai nāve jau arī,
Šīs vairs nav tavas acis,
Par ilgu raudzījies saulē,
Ne saulē bet pasaulē māt,
Grib tēvs man kaut ko sacīt,
Vienalga vai sadegt uz zemes,
Vai sasalt debesīs,
Es esmu vien silta gaļa,
Ko saprāts vairs nebesīs,
Jau vēstules raisīja bažas,
Viņi paši ir noziedznieki,
Visi viens otram ir viņi,
Viņi. un važas.
Zem acīm tev nāvīgi loki,
Es sūdzēšu pasauli tiesā,
Tā sen jau ir iesūdzēta,
Es. tu. viņi.
Vienalga vai sadegt uz zemes,
Vai sasalt debesīs,
Es esmu vien silta gaļa,
Ko saprāts vairs nebesīs.