Vilku dziesma

Brāl, es saku, apnikusi man šī suņu mīlestība,
Man pie tevis klajā laukā, man pie tevis naktī gribas;
Bāžas virsū silti purni, padevīgas mēles laiza,
Viens no sevis labu draugu, otrs - mīļu draugu taisa.
Rej uz mani, smilkst uz mani un pa vienu ķēdi staigā,
Visiem - savu ādu barga ziema vilku laikā.
Brāl, es saku, pieņem mani,
Es vēl tavu dziesmu zinu.
Brāl, es saku, pieņem mani,
Es vēl tavu dziesmu zinu.
Es vēl naktīs līdz ar tevi,
Vilku barā kāzas svinu.
Es vēl naktīs līdz ar tevi,
Vilku barā kāzas svinu.
Brāl, es saku, klajā laukā, naktī, kad tik grūti vienam,
Pamet man no vilku dziesmas mēness staru pavedienu.
Lai es izkaucos ar tevi, izgaudojos līdz pat rītam,
Kamēr pasniegs pilnu bļodu suņam, dziesmas izmocītam.
Brāl, es saku, pieņem mani,
Es vēl tavu dziesmu zinu.
Brāl, es saku, pieņem mani,
Es vēl tavu dziesmu zinu.
Es vēl naktīs līdz ar tevi,
Vilku barā kāzas svinu.
Es vēl naktīs līdz ar tevi,
Vilku barā kāzas svinu.