Es esmu tev dzīslās,
No rīta līdz rītam,
Smaidi vēl,
Ja tev nav žēl,
Mēs krītam un krītam,
Viens otram uz dzīslām,
Ieelpo vēl,
Man gaisa nav žēl.
Un varbūt kādam pastāstīt,
Cik skaisti,
Tev no acīm smiekli krīt,
Bet varbūt tomēr noklusēt,
Cik ļoti,
Patīk tie man.
Bet varbūt tomēr kļūdīties,
Tik laiski,
Man pie tevis nepierast,
Pa laipu laipām maldoties,
Es būšu,
Vienmēr tepat.
Paķer mani mākoņos,
Baltos, melnos,
Nezinu, vajag lai skan,
Tavi smiekli rietumos,
Saule riet, nebeidz smiet.