Baby blue

Cik nesen biji šeit, kad visu saņēmi,
Un to, kas tev vēl trūka, to tu paņēmi.
Savu nastu turpmāk nesi raudādams.
Tu steidzies projām, cik vien jaudādams.
Piedziedājums:
Man vienalga, kurš ir vainīgs, es vai tu,
Jo viss ir tagad zudis, Baby blue.
No rītiem, kad tu mosties miega cietumos,
Un vakaros, kad saule noriet rietumos,
Tu piecelies un nogulies kā zēns,
Kas, prātā nogurstot, ir kļuvis lēns.
Tu apsēdies un atpūties uz sēdekļa,
Un centies sevi vēsināt bez vēdekļa,
Bet acis tev sen aizkritušas ciet.
Tu neredzi un nezinu, kurp iet.
Uz lūpām tavas atmiņas vēl redzamas,
Tavas mīlestības segas, tās vēl sedzamas,
Bet drīz tās klāsies cita prieka dēļ.
Tu gadīsies nez kāda nieka dēļ.
Uz dienvidiem tu dosies, īkšķi vicinot,
Uz ziemeļiem tu atskatīsies, nicinot,
Tos brīžus, kuriem drīz vien bija gals.
Tu negaidīsi, ka tev dzīvē sals.
Tavs prieka klauns ir iesprūdis kā lamatās,
Un smiekli tev sen iegrimuši grāmatās,
Kur cita starpā Meidžor Meidžor Meidžors kliedz,
Bet klusībā pie sevis viņš sen zviedz.