Zvaigznes

Blakus Tev viss tik nezināms kā tuksnesī,
Nejūtu, kāpēc,
Man tik viegli piecelties.
Klusums Tavs ir tik nemanāms,
Varbūt izgaisīs, varbūt pastāstīs man, kur,
Vislabāk paslēpties.
[P]
Es divām zvaigznēm pieskaros,
Es Tevi mīlēt atsakos,
Es esmu daļa no tā pārējā. . .
Es vēlos līdzi aizlidot,
Neko nevienam nesakot,
Es esmu daļa no tā pārējā,
Kas krītot deg.
Blakus Tev viss tik vienkārši, viss tik parasti,
Es vairs nezinu, kāpēc man tik viegli atzīties.
Apkārt mums nekas nenotiek kā izrādē, kā pasaulē,
Kur laiks jau sen ir apstājies.
Viegli atzīties. . .
[P]